"Vienotība" vēlas vadīt tieslietu ministriju; ministra amatam piedāvā Lībiņu-Egneri

© f64

"Jaunā Vienotība" pēc Saeimas vēlēšanām, veidojot jaunu valdību, plāno pretendēt uz Tieslietu ministrijas (TM) vadīšanu, un apvienības tieslietu ministra amata kandidāte būs deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Lībiņa-Egnere šodien preses konferencē sacīja, ka tieslietu nozare nevar būt ilgstoši vienas partijas pārziņā.

Pārējos ministra amata kandidātus "Jaunā Vienotība" pagaidām nenosauca un sola to darīt vēlāk. Apvienības premjera kandidāts vēlēšanās ir Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš pats vēlēšanās nekandidēs.

"Jaunā Vienotība" šodien arī prezentēja "programmu Latvijas izaugsmei", uzsverot, ka tiesiskums ir viena no politiskā spēka prioritātēm.

Programmas sadaļā par atklātību, taisnīgumu un rīcībspēju tiesu sistēmu tiek pausts, ka no 2019.gada Valsts prezidents ir jāievēlē atklātā Saeimas balsojumā, nepieciešams publiskot lietu materiālus sabiedrībai nozīmīgos kriminālprocesos, tajā skaitā tā dēvētajā "oligarhu lietā", publiskot VDK arhīvus un visu Latvijas PSR komunistiskās partijas nomenklatūras personu lietas.

Tāpat "Jaunā Vienotība" uzsver, ka lietas jāiztiesā ne ilgāk kā divu gadu laikā, nepieciešams ieviest konkurenci maksātnespējas administrēšanas jomā, atverot tirgu starptautiskiem speciālistiem. Vēl jābūt pietiekamiem resursiem efektīvai ekonomisko un "naudas atmazgāšanas" noziegumu izmeklēšanai, uzsver "Jaunā Vienotība".

Kā ziņots, "Jaunā Vienotība" šodien paziņoja par sarakstu līderiem. Rīgā ar pirmo vietu startēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Vidzemē - deputāte Inese Lībiņa-Egnere, Zemgalē - labklājības ministrs Jānis Reirs, Kurzemē - ekonomikas ministrs Arvils Ašeradns, Latgalē - Saeimas deputāts Aldis Adamovičs.

Politika

Krievijas propaganda darīja un dara visu iespējamo, lai diskreditētu brīvprātīgo pulku "Azov" un citas ukraiņu patriotiskās kustības, jo saprata, ka to dalībnieki ir tieši tas spēks, kas spēj krievus apturēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.