Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) joprojām uzskata, ka plānotie grozījumi Konkurences likumā neuzlabos pakalpojumu kvalitāti un pieejamību reģionos, informē LLPA pārstāve Lāsma Bundiķe.
LLPA šodien atkārtoti tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) un Konkurences padomes (KP) pārstāvjiem, lai pārrunātu likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kuru rīt plānots skatīt valdības sēdē.
Tika diskutēts par izmaiņām, kas gaidāmas normatīvajā regulējumā saistībā ar KP kompetenci attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību.
Kā norāda Bundiķe, tikšanās mērķis bija skaidrot, kāpēc LLPA neatbalsta likumprojektu. LLPA vērsa uzmanību uz ar konkurenci saistītajiem jautājumiem, kas rodas nozarēs, kurās pašvaldību iesaiste ir nepieciešama likumā noteikto autonomo funkciju izpildei, piemēram, veselības, ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un citās jomās.
Kā norāda LLPA vadītājs Viktors Valainis (ZZS), pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumu arī gadījumos, kad privātais uzņēmējs neredz izdevīgumu iesaistīties vai arī pakalpojumu kvalitāte nav pietiekamā līmenī. Līdz ar to LLPA aicina Konkurences padomi mainīt filozofiju un "iedziļināties situācijās pēc būtības, nevis raudzīties tikai no Rīgas skatu punkta." "Reģionos situācijas ir dažādas - arī tur iedzīvotājiem ir tiesības saņemt kvalitatīvus pakalpojumus," norāda Valainis.
Sanāksmē LLPA pauda viedokli par nepieciešamību pārskatīt konkurences vērtēšanas vadlīnijas, pēc kurām KP strādā. Pēc viņu paustā, arī Ašeradens piekritis, ka atsevišķās nozarēs specifiskas vadlīnijas būtu vēlamas.
Iepriekš ekonomikas ministrs Ašeradens aģentūrai LETA gan sacīja, ka, lemjot par izmaiņām Konkurences likumā, varēs redzēt LLPA ietekmi uz koalīciju.
"Šīs valdības mandāts tuvojas beigām un es kā ekonomikas ministrs biju apņēmies ieviest OECD rekomendācijas, tāpēc šo jautājumu virzīju atkārtoti. Es gribu, lai šis jautājums beidzot tiktu valdībā skatīts, lai tiktu pieņemts lēmums - virzīt vai nevirzīt tālāk izmaiņas Konkurences likumā," pauda Ašeradens.
Vaicāts, kāpēc gada laikā nebija iespējams saskaņot likumprojektu, ekonomikas ministrs norādīja, ka viņš ir vairākkārt mēģinājis šo jautājumu pārrunāt ar LLPA, puses pat bijušas tuvu likumprojekta gala versijai, tomēr tālāku virzību apturējusi KP konstatētie konkurences ierobežojumi ūdensapgādes jomā pašvaldībās.
Vienlaikus pieņemt likuma grozījumus EM piedāvātajā redakcijā aicina Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI).
Valdībai adresētā vēstulē FICIL vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka grozījumi Konkurences likumā palīdzēs stiprināt divus svarīgus principus - godīgu konkurenci un labu pārvaldību. FICIL arī norādīja, ka patlaban publisko personu darbību negatīvās sekas konkurences jomā jau tiek atzītas un regulētas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Lietuvā.
Savukārt BKPI vadītājs Latvijā Andris Grafs vēstulē valdībai uzsvēra, ka EM piedāvātais regulējums ir saskaņā ar citu valstu labo praksi, tas ļauj ievērot gan OECD korporatīvās pārvaldības principus, gan konkurences neitralitātes principu, nesašaurinot pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā.
"Konkurences neitralitātes principa ieviešanai OECD ir izteikusi rekomendāciju piešķirt KP pilnvaras vērsties pret konkrētām konkurenci ierobežojošām pašvaldību darbībām, piemēram, radot nepamatotas priekšrocības vai izslēdzot privātos uzņēmumus no tirgus.
"BKPI uzskata, ka pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama. Tāpat nav atbalstāms, ka pašvaldību sasniedzamie mērķi, iesaistoties komercdarbībā, nav precīzi definēti un izmērāmi, kā arī pēc būtības netiek vērtēta situācija tirgū. Vairākos gadījumos neveiksmīgie centieni iebilst pret konkurences neitralitātes principa neievērošanu izgaismoja nepilnības tiesiskajā regulējumā, ko risina piedāvātie grozījumi Konkurences likumā," pauda Grafs.
Jau ziņots, ka EM minētos likuma grozījumus virzīja pagājušā gada maijā, tomēr šo grozījumu izskatīšana vairākkārt atlikta. Tolaik Ministru prezidents Kučinskis atzina, ka likuma grozījumi "nav viennozīmīgs jautājums". Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA skaidroja, ka Konkurences likuma grozījuma projekta izskatīšanu kavē LLPA izteiktie iebildumi.
Likuma grozījumu nepieciešamību EM pamato ar faktu, ka atsevišķas iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, tomēr šīm iestādēm savā darbībā ir jāievēro un jāveicina brīva konkurence.