Prezidents aicina Saeimu uzrunāt tautu tai saprotamā valodā
Pēc jaunākajiem publiski pieejamajiem datiem, 74% valsts iedzīvotāju neuzticas Saeimai. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka pie tā vainīga pati Saeima, kas nespēj ar sabiedrību runāt tai saprotamā valodā. Šādu viedokli prezidents pauda Saeimas pavasara sesijas pēdējās sēdes uzrunā, kurā pauda arī vieglu kritiku tieslietu un ekonomikas ministram.
Uzrunājot Saeimas deputātus, Valsts prezidents stāstīja, ka sarunās ar uzņēmējiem, tiesnešiem un cilvēkiem pašvaldībās viņš bieži spiests uzklausīt sūdzības, ka likumos ietvertās normas nav saprotamas.
«Un tas nav saistīts ar likuma normu lasītāja zināšanām vai izglītības līmeni, bet gan pašām normām, kas ir neskaidri formulētas, un bieži vien vēl neskaidrākas ir to piemērošanas iespējas. Tāpēc esmu aicinājis un arī šobrīd aicinu deputātus - katram, pilnīgi katram likumam izstrādāt sākuma un gala anotācijas, lai ikvienam būtu informācija par Saeimas veiktajām izmaiņām un padarīto darbu. Sabiedrības neuzticēšanās valsts varai un parlamentam bieži ir saistīta tieši ar to, ka neskaidrojam savu darbu un nesarunājamies ar sabiedrību saprotamā valodā,» aicināja Valsts prezidents.
R. Vējonis arī uzslavēja likumdevējus, daudziem no kuriem oktobrī neizdosies atgriezties Saeimas namā, par paveikto šī Saeimas sasaukuma laikā. Piemēram, reformām nodokļu un veselības aprūpes finansēšanas jomā. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka paveiktā pozitīvās sekas jau tuvākajā laikā būs vērojamas ne tikai sausajos statistikas datos, bet arī valsts iedzīvotāju dzīvē.
Uzmanīgu atbalstu viņš pauda arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska virzītajai izglītības sistēmas reformai.
«Cilvēki reģionos man bieži vaicā - kad mēs beigsim reformēt? Mana atbilde ir - pastāvēs, kas pārmainīsies. Katra reforma ir iespēja uzlabot un pilnveidot esošo sistēmu, tā ir pamats pārmaiņām - no labāka uz vēl labāku,» pauda prezidents.
Taču R. Vējoņa acij garām nav paslīdējušas lietas, aiz kurām Saeima vai valdība paklupusi vai nav spējusi iecerēto realizēt.
«Mēs esam pieredzējuši arī partiju kvotas un budžeta nakti, kad atsevišķi deputāti [piemēram, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Valdis Kalnozols], lai atjaunotu spēkus, par spilvenu izmantoja budžeta projektu. Tāpat bijuši neauglīgi strīdi par izglītības reformu, un teju ierasta pēdējā brīža risinājumu prakse, kad trešajā lasījumā tiek atbalstīti pa sētas durvīm atnesti, līdz galam neizstrādāti un pienācīgi neapspriesti priekšlikumi,» piktojās Valsts prezidents.
Kritika tika arī Ekonomikas ministrijai par nespēju tikt galā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, taču daudz vairāk laika viņš veltīja tieslietām, kuras kūrējošais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikai koalīcijas līguma dēļ trešdien paglābās no demisijas.
«Valsts daudzu gadu garumā ir veidojusi deformētu sistēmu, kura pieļauj, ka ienesīgākā profesija ir saistīta ar uzņēmumu likvidēšanu, nevis to veidošanu un biznesa attīstīšanu. To, ko daudzi godprātīgi uzņēmēji nenopelna mūža laikā, daži maksātnespējas administratori nopelna pāris mēnešos vai gada laikā,» neapmierināts ir prezidents, kurš atgādināja, ka arī tiesu sistēmai jāattīrās no negodprātīgiem tiesnešiem.