Likumā nostiprina iespēju Likteņdārza projektam piešķirt valsts naudu
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Likteņdārza likumu, nostiprinot likumā iespēju valstij piešķirt naudu Likteņdārza projektam.
Projekts "Likteņdārzs" tiek īstenots kopš 2005.gada līdz ar nodibinājuma "Kokneses fonds" izveidošanu. Tā mērķis ir izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gadsimtā totalitāro režīmu dēļ cietušajiem unbojā gājušajiem latviešiem, kuru skaits ir ap 600 000.
Vienlaikus pašlaik netiek paredzēta valsts budžeta līdzekļu tieša tūlītēja nepieciešamība projektam.
Likumu, kas autoru ieskatā nepieciešams stabilai un pēctecīgai projekta attīstīšanai, apstiprināšanai parlamentā virzīja Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei unbrīvībai"/LNNK, Latvijas Reģionu apvienības un "Vienotības" Saeimas frakciju pārstāvji.
Likumā noteikts, ka valsts var piedalīties Likteņdārza projekta īstenošanas un Likteņdārza saglabāšanas, attīstīšanas un uzturēšanas finansēšanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim ir paredzēti finanšu līdzekļi. Tāpat arī noteiktas tiesības pašvaldībām piedalīties Likteņdārza finansēšanā.
Likumā noteikts, ka ar projekta īstenošanu saistītie pašvaldībai piederošie zemesgabali bez atlīdzības tiek nodoti valstij kā īpašniekam. Tāpat normatīvajā aktā ierakstīts, ka Latvijas valsts īpašumtiesību valdītājs ir Zemkopības ministrija.
Likteņdārza projekts tiek īstenots uz zemesgabaliem 21,8 hektāru platībā. Tie pieder Kokneses novada pašvaldībai un "Kokneses fonds" tos nomā par 1,5% no kadastrālās vērtības jeb 226 eiro gadā. Konsultācijās ar Kokneses novada domi ir panākta vienošanās par zemes vienību bezatlīdzības nodošanu valstij. Pēc nekustamā īpašuma nodošanas valstij tiks rosināts jautājums par nekustamā īpašuma nodošanu fondam bezatlīdzības lietošanā kā sabiedriskā labuma organizācijai. Šāds risinājums ļaušot fondam turpināt projekta realizāciju.
Likteņdārza blakus teritorijās ir sešas privātpersonām piederošas zemes vienības. No tām projekta tālākai attīstībai būtiski ir divi hektāri zemes, kuri tieši iekļaujas projekta teritorijā, un ņemami vērā kā būtiski tālākai projekta attīstīšanai. Tāpēc ir risināms jautājums par to iegūšanu valsts īpašumā, kas gan neesot šī likuma jautājums, skaidroja politiskajā spēkā.
Kā norādīja likuma autori, izmaiņas nepieciešamas stabilai un pēctecīgai projekta attīstīšanai vairāku apsvērumu dēļ.
Likumā iekļauts regulējums, saskaņā ar kuru arī pēc nekustamā īpašuma nodošanas valsts īpašumā "Kokneses fonds" turpinās veikt Likteņdārza projekta īstenošanu, tai skaitā piesaistot finanšu līdzekļus Likteņdārza projekta tālākai attīstībai. Šāds risinājums ļaus nodrošināt līdzšinējā finansēšanas mehānisma turpinājumu, vienlaikus neparedzot valsts budžeta līdzekļu tiešu tūlītēju nepieciešamību.
Likumā atrisināti arī citi jautājumi.
Projekts "Likteņdārzs" tiek īstenots kopš 2005.gada līdz ar nodibinājuma "Kokneses fonds" izveidošanu. Tā mērķis ir izveidot Koknesē, Krievkalna salā, kultūrvēsturisku piemiņas vietu 20.gadsimtā totalitāro režīmu dēļ cietušajiem unbojā gājušajiem latviešiem, kuru skaits ir ap 600 000. Starptautiskā konkursā 2005.-2006.gadā tika izvēlēts dārza ainaviskais koncepts.
Kā pauž likuma autori, Likteņdārza unikālā vērtība ir vieta, kas rosina un nostiprina kopības un nacionālās piederības sajūtu, kā arī tautas dzīvās atmiņas fiksēšana un nostiprināšana - katrs Likteņdārzā iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi.