Kalniete: Sarunas par ES daudzgadu budžetu būs ļoti sarežģītas

Sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027.gada periodam būs sarežģītākas nekā jebkad iepriekš, intervijā prognozēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

Neskatoties uz to, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ ir samazinājušās iemaksas ES budžetā un ir citas prioritātes, ko diktē situācija pasaulē, būtu ļoti nepareizi, ja tiktu samazināti kohēzijas fondi, skaidroja eiroparlamentāriete. Viņa arī piebilda, ka situācija lauksaimniecībā saistībā ar tiešmaksājumiem arvien ir ļoti netaisnīga.

Spriežot pēc EK priekšlikuma, izskatās, ka tiešmaksājumi par 4,7% Latvijai, Lietuvai un Igaunijai tiek paaugstināti.

"Lai arī EP ir ieņēmis ļoti stingru pozīciju šajos jautājumos un prasa pilnu konverģenci, realitāte, palasot Vācijas un Francijas valdību pozīcijas, ir tāda, ka īsti neredzu, kā izdosies vienoties par šo līdzekļu nesamazināšanos. Nepietiek, ka EP par to stingri iestājas. Pirmkārt, jāsaprot, kur ņemt šos līdzekļus. Otrkārt, nepieciešams, lai ES Padome būtu spējīga vienoties," uzsvēra politiķe, norādot, ka lielais jautājums ir, vai nostāšanās stingrā pozīcijā, tādējādi nespējot pieņemt budžetu un radot lielākus zaudējumus, jo maksājumi apstājas un tiek segti tikai nepieciešamie izdevumi, ir pareiza.

Spriežot pēc EK priekšlikuma, izskatās, ka tiešmaksājumi par 4,7% Latvijai, Lietuvai un Igaunijai tiek paaugstināti, bet pārējām valstīm tie saruktu par 5%, vērtēja EP deputāte. Viņasprāt, tas neatrisina taisnīguma jautājumu, jo lielās valstis gadu desmitiem ir iegādājušās iekārtas, tām ir daudz modernāka lauksaimnieciskā ražošana, un tiešmaksājumi šīm valstīm tāpat aizvien ir lielāki. Šo iemeslu dēļ sarunas par daudzgadu budžetu būs ārkārtīgi asas un sarežģītas, domā Kalniete.

Atbildot uz jautājumu, cik lielas ir Latvijas pašreizējās valdības spējas aizstāvēt valsts prioritātes ES daudzgadu budžetā, Kalniete norādīja, ka lielākā ietekme Eiropā ir partijas "Vienotība" ministriem un deputātiem, jo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) problēma esot tāda, ka tā nepieder ne pie vienas no četrām lielajām Eiropas partiju "ģimenēm". Viņa skaidroja, ka Latvijas un interešu aizstāvībā ļoti slikti ir tas, ka valstij nav finanšu ministra, kurš būtu politiskā "ģimenē", un slikti arī ir tas, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir ārpus neformālā tīkla.

"Ikvienā jomā, kur cilvēki darbojas, ir formālā "fasāde", bet lēmumi bieži vien tiek sagatavoti iepriekšējās konsultācijās un sarunās, kas mēdz būt neformālas. Tas ir ļoti svarīgs instruments. To, ka ZZS ministri šobrīd ir ārpusē, mēs apzināmies, tādēļ izmantosim visus savus neformālos kanālus, kādi vien ir, lai cīnītos par iespējami labāko budžetu Latvijai," apliecināja eiroparlamentāriete.

Pēc viņas domām, līdz šim no ES saņemtos līdzekļus Latvija ir izmantojusi pietiekami racionāli un efektīvi, taču pietrūkstot stratēģiska domāšana ilgākā perspektīvā, jo nauda tiekot ieguldīta mazākos projektos. Politiķe sacīja, ka Latvijā ir ļoti ietekmīgas pašvaldības un katra no tām mēģina risināt kādu jautājumu, kas tai un tās cilvēkiem ir aktuāls.

"Tas ir kā federālā valstī - ir tādas lietas, ko var risināt tikai nacionālā līmenī. Šajā līmenī mums reizēm stratēģiskā skatījuma pietrūkst, jo kaut kas tiek nolemts, bet sarežģītā koalīcijas vienošanās procesa dēļ ne vienmēr to var īstenot. Tā ir mūsu politiskā realitāte," atzina Kalniete.

Komentējot EK paziņojumu, ka tā apsver finansējuma samazināšanu dalībvalstīm, kas grauj likuma varu un tiesu neatkarību, EP deputāte norādīja, ka visas ES dalībvalstis par pamatu savai likumdošanai ir pieņēmušas līdzīgus principus, kas balstās gan Eiropas līgumos, gan Eiropas cilvēktiesību hartā, gan Eiropas izpratnē par tiesu sistēmas neatkarību. Tāpēc ir likumsakarīgi sagaidīt, ka visas dalībvalstis ievēros izpratni par demokrātiju, kas šajos tiesiskajos līgumos ir ielikta.

"Esmu nogurusi no tā, ka EP plenārsēdēs nepārtraukti nodarbojamies ar jautājumiem, piemēram, par Poliju un Ungāriju, kamēr ir daudz lielākas problēmas, piemēram, Itālijā, arī ASV tarifu uzlikšana tērauda un alumīnija importam vai ASV izstāšanās no Irānas kodollīguma. Tāpat jāsaprot, ka ne jau tikai Polija un Ungārija ir vienīgās, kas kaut ko neievēro. Atkāpju ir pietiekami daudz arī dažādās citās jomās. Polija un Ungārija ir lielas solidaritātes maksājumu saņēmējas, un tā ir sanācis, ka sašutums no to dalībvalstu puses, kas ir lielās maksātājas, ir cilvēcīgi labi saprotams," teica EP deputāte.