Diskusijas vidū par opozīcijas izteiktajiem tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisijas pieprasījumiem Saeima šodien līdz 20.jūnijam, plkst.10 pārtrauca parlamenta sēdi.
Pārtraukums līdz nākamajai nedēļai tika izsludināts, jau vairāki deputāti šodien piedalīsies padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa.
Rasnačs uzsvēra, ka pašlaik visi eksperti "simtprocentīgi pozitīvi vērtē veiktās reformas, un visi simtprocentīgi uzskata, ka tās noteikti ir jāturpina tā, kā tās ir iesāktas".
"Mēs esam uz pareizā ceļa, un neviens mani no šā ceļa nenovērsīs - ne apmaksātie pastnieki, ne cilvēki, kas bēg no televīzijas tiešraides," akcentēja politiķis.
Tieslietu ministrs norādīja, ka maksātnespējas jomā esošais negodīgais daudzmiljonu bizness ir aizskāris tos, kuri ir saistīti ar kriminālām aprindām. Viņš pauda, ka 118 maksātnespējas administratori ir zaudējuši amatu un, turpinot sāktās reformas, šo biznesu zaudēšot vēl vairāki administratori.
Rasnačs vērsa uzmanību, ka iepriekš uz laiku ticis apcietināts maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Politiķis arī norādīja, ka Maksātnespējas administrācija pēdējā laikā ar 35 iesniegumiem ir vērsusies Valsts policijā un ar septiņiem iesniegumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tas liecinot par to, ka valdība ir nopietni ķērusies klāt "šīm aprindām", uzsvēra ministrs.
Rasnačs norādīja, ka demisijas iesniedzēji esot izvēlējušies atceres dienu, kad skatīt šo jautājumu. Tāpēc ministrs solīja, ka izvairīsies no izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un savu pozīciju paudīs pragmatiski.
Parlamenta sēde tika pārtraukta brīdī, kad deputāti ilgāk nekā stundu bija diskutējuši par pirmo no diviem opozīcijas ierosinātajiem Rasnača demisijas pieprasījumiem, bet lēmums vēl nebija pieņemts.
Saeima kā pirmo skatīja demisijas pieprasījumu, kas tika iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas un kuru bija parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.
Lēmumprojekta anotācijā norādīts, ka tieslietu ministrs pārraudzību pār Maksātnespējas administrāciju īstenojot vāji vai vispār neīsteno un sistēmas darbība un attīstība notiekot pašplūsmā. "Ministrs nespēj ne vadīt ministriju noteikto funkciju īstenošanai, ne pārraudzīt Maksātnespējas administrāciju," cita starpā teikts uz divām lapām sagatavotajā opozīcijas argumentācijā.
Atsevišķu Rasnača demisijas pieprasījumu ir iesniegusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru tika parakstījuši desmit deputāti. Par šādu soli vienojusies LRA pārstāvju sapulce kopā ar Saeimas frakcijas deputātiem.
LRA frakcija uzskata, ka tieslietu ministrs ir atbildīgs par nesakārtotu likumdošanu attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu, līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par tiem likumpārkāpumiem, kas saistās ar nozari. Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tikai pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumus, pauž politiskās apvienības pārstāvji.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda, ka neuzskata pārmetumus Rasnačam par pamatotiem. Nacionālā apvienība atbalsta tieslietu ministru, akcentēja Bērziņš.
Pats Rasnačs Latvijas Radio viņa demisijas pieprasījumu saistīja ar atstādinātā maksātnespējas administratora Māra Sprūda interesēm. Rasnačs pauda viedokli, ka pastāv saite starp demisijas pieprasījuma iesniedzējiem Ingunu Sudrabu (NSL) un Romānu Mežecki (NSL) un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, kurš savukārt veidojot saiti ar Sprūdu. Visas problēmas radās pēc tam, kad Sprūdu atbrīvoja no apcietinājuma, piebilda politiķis.
Ministrs vēršanos pret viņu saistīja ar reformām maksātnespējas jomā, kas esot sāpīgas un kādam nepatīk, tāpēc šie cilvēki izmantojot "pastniekus Saeimā", lai mēģinātu vērsties pret viņu. Reformas nepatīk tiem, kas sajūt apdraudējumu savam riskantajam daudzmiljonu biznesam, piebilda politiķis.
