Partijas atver makus – KNAB ieslēdz skaitītāju

Rit trešā diena, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskaita partiju priekšvēlēšanu reklāmas tēriņus. Šogad partijas, kas iesniegs deputātu kandidātu sarakstus visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem, vēlētāju pārliecināšanai un pielabināšanai drīkstēs tērēt 533,3 tūkstošus eiro. Taču, kā liecina iepriekšējās vēlēšanas, tērētās summas ir krietni lielākas.

Likums nosaka, ka tēriņu ierobežojumi attiecināmi tikai uz izdevumiem par reklāmas izvietošanu televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās. Arī labdarības pasākumu finansēšana un sponsorēšana līdz vēlēšanām, kurām jānotiek 6. oktobrī, tiks uzskatīta par priekšvēlēšanu tēriņiem. Neatkarīgās uzrunātās partijas apšauba, ka tās iztērēs visu likumā atļauto summu, taču patiesība atklājas niansēs. Proti, reklāmām izdotās summas, visticamāk, tiešām nesasniegs atļauto limitu, taču gandrīz tādas pašas summas partijas mēdz tērēt citām ar vēlēšanām saistītām vajadzībām. To atļauj likums, kas izdevumu ierobežojumus neattiecina uz pasta pakalpojumu izmantošanu, lai ar tā palīdzību nosūtītu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu; vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu, kā arī vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām un citiem maksājumiem fiziskajām personām. Ja partija uz priekšvēlēšanu laiku izveido savu biroju vēlētājam pieejamā vietā, birojam nepieciešamo telpu īre arī netiek ieskaitīta priekšvēlēšanu tēriņos.

Vēlēšanu rezultāti gan liecina, ka ne vienmēr nepieciešami milzīgi ieguldījumi, lai gūtu ievērības cienīgu rezultātu.

Piemēram, startējot 12. Saeimas vēlēšanās, bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai uzstādīja savdabīgu rekordu. Ņemot vērā, ka parlamentā iekļuva tikai septiņi partijas pārstāvji, katrs Saeimas deputāta mandāts partijai izmaksāja vairāk nekā 100 tūkstošus eiro - vēlēšanām No sirds Latvijai iztērēja 719,8 tūkstošus eiro. Tiesa, reklāmām I. Sudrabas partija iztērēja 401,8 tūkstošus eiro no atļautajiem 422 tūkstošiem. Atkārtot šādu rezultātu 13. Saeimas vēlēšanās No sirds Latvijai nespēs. Izskatās, ka politprojekta finansētāji vīlušies I. Sudrabas vadītajā organizācijā, jo kopš 2016. gada 6. oktobra dāvinājumos un ziedojumos partija saņēmusi vien 13,4 tūkstošus eiro.

Vēlēšanu rezultāti gan liecina, ka ne vienmēr nepieciešami milzīgi ieguldījumi, lai gūtu ievērības cienīgu rezultātu. Tā 2014. gada priekšvēlēšanu periodā Latvijas Reģionālā apvienība (LRA) iztērēja vien 96,2 tūkstošus eiro, no kuriem reklāmās tika ieguldīti 79,4 tūkstoši eiro. Par spīti relatīvi mazajām investīcijām, LRA guva astoņus Saeimas mandātus, par vienu iztērējot tikai 12 tūkstošus eiro. Tiek uzskatīts, ka tajā lieli nopelni ir neviennozīmīgi vērtētajam Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam, kurš pats nelaiž garām iespēju par tiem atgādināt.