VID ģenerāldirektora meklējumiem norauj bremzes
Par spīti ažiotāžai, kas izveidojusies ap finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas akceptēto kandidātu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amata kandidātu Māri Skujiņu, valdību veidojošās partijas neļaujas panikai un pagaidām negrasās paust iebildumus viņa apstiprināšanai amatā.
Pēc tikšanās ar VID vadītāja amata kandidātu Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri un organizācijas priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vairākkārt uzsvēra, ka Vienotība M. Skujiņa kandidatūru nenoraida, vien vēlas, lai atbildīgie dienesti pārbaudītu viņa pagātni.
Partijas līderi skaidro, ka, tiekoties ar M. Skujiņu, neguva skaidrību par viņa VID attīstības vīziju, viņa kādreizējo darbību vairākos uzņēmumos, kas bijuši saistīti ar neviennozīmīgi vērtētiem uzņēmējiem, no kuriem vismaz viens ir beidzis darbību ar valstij nenomaksātu nodokļu parādu.
Tādēļ deputāti lūgs atlikt M. Skujiņa virzīšanu apstiprināšanai VID ģenerāldirektora amatā un aicinās uz tikšanos finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, lai uzklausītu viņas apsvērumus par labu M. Skujiņa kandidatūrai. Partija vēloties noskaidrot, vai ministre joprojām gatava uz VID ģenerāldirektora amatu virzīt cilvēku, par kura līdzšinējo darbību sabiedrībā sētas pamatotas bažas. «Sasteigtā Māra Skujiņa virzīšana VID ģenerāldirektora amatam rada zināmu déjà vu sajūtu, atceroties 2016. gada vasaru un finanšu ministres centienus VID ģenerāldirektora amatā iebīdīt neviennozīmīgi vērtēto Ingu Koļegovu. Ikviens labi atceras, ar ko tas viss beidzās. Ceram, ka atbildīgās iestādes operatīvi tiks skaidrībā ar M. Skujiņa līdzšinējo uzņēmējdarbību un saiknēm ar reputāciju zaudējušiem uzņēmējiem,» saka H. Abu Meri. Jāatgādina, ka 2016. gadā par VID vadītāju finanšu ministre virzīja Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, taču atklājās, ka viņas amatpersonas ienākumu deklarācijā ir būtiskas ar likumu konfliktējošas neprecizitātes.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka, tiekoties ar viņa vadīto frakciju, M. Skujiņš esot pārliecinoši noliedzis, ka būtu pazīstams ar apšaubāmas reputācijas uzņēmējiem. Tādēļ ZZS šo tēmu ir slēgusi un gaidīs, kamēr savus secinājumus par M. Skujiņa pagātni darīs zināmu atbildīgās iestādes. Arī Latvijas Reģionu apvienība pievienojas kopējam viedoklim un aicina premjerministru apturēt M. Skujiņa apstiprināšanu amatā. Apvienībā uzskata, ka kompromitējošie fakti, kas ir nonākuši sabiedrībā, esot pietiekams iemesls, lai apšaubītu M. Skujiņa izvirzīšanu attiecīgajam amatam, kā arī viņa spēju pildīt savus amata pienākumus.
Saskaņā ar Valsts kancelejas vadības lūgumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Drošības policija pārbaudīs M. Skujiņa iespējamo saistību ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš bija aizturēts Latvijas Bankas prezidenta Ilmāram Rimšēviča krimināllietā.
M. Skujiņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital. Galvenie Energo Capital attīstīto koģenerācijas projektu investori bijis M. Martinsons un bijušais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.
M. Skujiņš Energo Capital amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Tagad Energo Capital izgājis maksātnespējas procesu un palicis valstij parādā 135 495 eiro nenomaksātos nodokļos. M. Skujiņš 2012. gadā bijis arī Natural Resources valdes loceklis, īpašnieks un pat likvidators, bet šī uzņēmuma līdzīpašnieks savulaik bijis M. Martinsons.