Ja Nacionālās apvienības deputāti neiespītēsies, tad viņu iecere panākt, ka priekšvēlēšanu aģitācija iespējama tikai valsts valodā, piedzīvojusi loģisku galu – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija attiecīgo likumprojektu pirms pirmā lasījuma otrdien vienbalsīgi noraidīja.
Tas nozīmē, ka komisija to nevirzīs izskatīšanai Saeimā, ja vien Nacionālās apvienības deputāti to atkārtoti neiesniedz parlamentā.
Nacionālā apvienība pauž, ka priekšvēlēšanu aģitācija citās valodās būtu diskriminējoša pret tiem Latvijas pilsoņiem, kas, apliecinot savas valsts valodas prasmes, par tādiem kļuvuši tikai nesen.
Iesniedzot grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, Nacionālā apvienība apelēja pie Satversmes preambulas, kura «uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai». No tā apvienība atvasina, ka tās iecerētie grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām.
Likumprojekts nonāca Saskaņu pārstāvošā Sergeja Dolgopolova vadītajā Saeimas komisijā, un ilgāku laiku tas netika virzīts tālāk. Tas Nacionālajai apvienībai ļāva paust pieņēmumu, ka opozīcijas partijas pārstāvis vienkārši nav ieinteresēts pieņemt likumprojektu, kas apgrūtinātu uzrunāt krievvalodīgo vēlētāju. Lai paātrinātu procesu, apvienība pat centās panākt, lai tiktu mainīta par likumprojektu atbildīgā komisija un likumprojekts nonāktu Nacionālo apvienību pārstāvošā Gaida Bērziņa vadītajā Juridiskajā komisijā. Iniciatīvu Saeimas vairākums gan neatbalstīja.
Skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, Aleksandrs Kiršteins otrdien nedaudz mainīja argumentāciju. Tagad Nacionālā apvienība pauž, ka priekšvēlēšanu aģitācija citās valodās būtu diskriminējoša pret tiem Latvijas pilsoņiem, kas, apliecinot savas valsts valodas prasmes, par tādiem kļuvuši tikai nesen. A. Kiršteins uzsvēra, ka latviešu valodai ir neatsverama nozīme integrācijas procesā, bet, klausoties priekšvēlēšanu aģitāciju, piemēram, krieviski vai baltkrieviski, šie pilsoņi paliktu bez tiem nepieciešamās informācijas.
Nacionālās apvienības priekšlikumam iebilda Saeimas Juridiskais birojs, kas atgādina, ka par politisko aģitāciju uzskatāma arī personīga saruna. Tādēļ iecerētās izmaiņas būtu uzskatāmas par nepamatotu iejaukšanos personīgajā dzīvē. Problēmas varētu būt arī ar Satversmē garantēto vārda brīvību, kas paredz ne tikai tiesības paust savu viedokli, bet arī saņemt informāciju sev saprotamā valodā.
«Daži cilvēki, kas uzskata sevi par politiķiem, izmanto šo jautājumu spekulācijām, domājot, ka tas cilvēkus interesē. Esmu novērojis, ka vēlētāju politiskā kultūra aug ātrāk nekā politiķu,» komentējot Nacionālās apvienības aktivitātes, saka S. Dolgopolovs.