Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Politika

"Saskaņa" spodrina eiropeisko vērtību lozungus

LABI SPĒLĒTS. Rīgas mēram un Saskaņas priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kritizējot Eiropas Savienības pamatos ieliktās vērtības, jau atkal izpalīdzējusi Nacionālā apvienība, un viņš šo izdevību garām nelaiž. Saskaņa esot eiropeiskākā partija © F64

Lielākā un vienīgā patiesi proeiropeiskā partija Latvijā, kura savu nākotni un attīstību cieši saista ar Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi. Tāda savu līderu acīs ir mūžīgā Saeimas opozicionāre – sevi par sociāldemokrātisku dēvējošā partija Saskaņa.

Šādu viedokli organizācijas kongresā pauda tās līderis Nils Ušakovs, un viņam noteikti varētu piekrist, ja proeiropeiskumu mērītu pēc Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju videosveicienu Saskaņas kongresa dalībniekiem skaita vai klātesošajiem dažāda ranga ekspertiem cilvēktiesību, ekonomikas un citos jautājumos no Eiropas. Videosveicieni vien bija astoņi, un kongresā piedalījās viesi no 12 valstīm.

Nesaraujamo saikni ar Eiropu un tās vērtībām apliecināja ne tikai Zviedrijas, Vācijas un citu Eiropas valstu sociāldemokrātu līderu īsie apsveikumi, bet arī tradicionālais jumta organizācijas līdera sveiciens, bez kura neiztiek nevienas partijas, kura iekļāvusies Eiropas Savienības partiju saimē, kongress.

Saskaņa ir vienīgā no Saeimā ievēlētajām partijām ar nopietnām izredzēm iekļūt Saeimā, kura vēl nav iepazīstinājusi vēlētājus ne ar savu premjerministra amata kandidātu, ne vēlēšanu apgabalu sarakstu līderiem. Arī aizvadītajā sestdienā notikušajā kongresā šo neziņu nebija plānots kliedēt.

Eiropas Sociālistu partijas, par kuras pilntiesīgu biedru pēc vairāku gadu gaidīšanas Saskaņa kļuva pērnā gada nogalē, priekšsēdētājs Sergejs Staniševs neskopojās ar komplimentiem. Viņaprāt, Latvija ir pelnījusi tikpat labu vadību kā Rīga, kurā viņš pamanījis vērā ņemamu progresu, kas būtiski atvieglojis cilvēku dzīvi. Arī citi mudināja paplašināt savu ietekmi un pēc 13. Saeimas vēlēšanām beidzot nonākt valdībā, ja ne pārņemt tās stūri, kļūstot par premjera partiju.

Savukārt dziļo izpratni par NATO nozīmi Latvijas drošībai un ciešajām saiknēm ar ietekmīgāko no mūsu sabiedrotajiem ASV ilustrēja video mirkļi, kuros plati smaidošs N. Ušakovs tiekas ar šīs valsts senatoriem un diplomātiem. Tiesa, foto vai video no viņa vizītes NATO štābā Briselē gan izpalika.

Tiesa, bez lielmanīgas izrādīšanās N. Ušakova teiktajā bija arī daļa sevi par labēji centriskajiem politiskajiem spēkiem dēvējošajām partijām nepatīkamas patiesības. Proti, Saskaņas līderis kritizēja pret Eiropas vērtībām cīņu izvērsušo Nacionālo apvienību, kas vēlas stingrāk ierobežot imigrācijas plūsmu. Vāji aizplīvurota kritika tika arī Zaļo un zemnieku savienībai un savulaik no tās rindām Saeimā nonākušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kuram pārmeta nespēju prezidentam cienīgā veidā sazināties svešvalodās. Pat Vienotība, kura vismaz līdz šim bijusi redzamākā Eiropas vērtību karoga nesēja Latvijā, neizspruka sveikā. Tai tika pārmesta vēlme par katru cenu noturēties par varas pat tad, ja tas nozīmētu brāļošanos ar progresu bremzējošo ZZS un Nacionālo apvienību.

Saskaņa ir vienīgā no Saeimā ievēlētajām partijām ar nopietnām izredzēm iekļūt Saeimā, kura vēl nav iepazīstinājusi vēlētājus ne ar savu premjerministra amata kandidātu, ne vēlēšanu apgabalu sarakstu līderiem. Arī aizvadītajā sestdienā notikušajā kongresā šo neziņu nebija plānots kliedēt.

Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs skaidroja, ka paneļdiskusijās sadalītais kongress pulcējis tik daudz ekspertu gan no Eiropas, gan Latvijas, lai uzklausītu idejas no cilvēkiem, kuri, iespējams, neatbalsta Saskaņas sludinātās vērtības, bet līdzīgi Saskaņai noteikti vēlas darīt visu iespējamo, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas labāku nākotni. Pēc ideju apkopošanas Saskaņa gan pabeigs izstrādāt savu jauno programmu, gan iepazīstinās sabiedrību ar saviem vēlēšanu saraksta līderiem.

Taču viens Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņas elements kongresā kļuva zināms. Organizācija plāno vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu minimālo ienākumu aplikšanu ar nodokli, kongresā atklāja Saeimas prezidijā strādājošais Andrejs Klementjevs. Politiķis skaidroja, ka noteiktu minimālo ienākumu, piemēram, minimālo algu, nevajadzētu aplikt ar nodokli. Pašlaik notiek konsultācijas ar juristiem, līdz ar to pieteikums tiesā tiks iesniegts vēlāk.