Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Politika

Rimšēvičam joprojām ir pielaide valsts noslēpumam

KO PAT SAB PĒTA VAIRĀK NEKĀ DIVUS MĒNEŠUS. Šo fotogrāfiju rūpīgi ir pētījuši gandrīz visi, kuri lasa avīzes vai interneta portālus, bet, kā par to neskaitāmas reizes ir pārliecinājusies Neatkarīgā, tikai retais ir pamanījis arī šo interesanto «zvejas rīku» © Ekrānšāviņš no avīzes

«Ilmāram Rimšēvičam ir spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem, taču šobrīd SAB veic papildu pārbaudi,» uz Neatkarīgās jautājumu, vai Rimšēviča kungam šobrīd ir pielaide valsts noslēpumam, nepārprotami atbildēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis ar preses sekretāres Ivetas Mauras starpniecību.

Jāatgādina daži fakti. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs aizdomās par kukuļa izspiešanu tika aizturēts pirms vairāk nekā trim mēnešiem - 17. februārī. Savukārt SAB direktors J. Maizītis uzreiz pēc pārapstiprināšanas amatā, 8. martā, solīja «mēneša vai divu laikā» pabeigt pārbaudi par I. Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam.

Citēsim precīzi, ko 8. martā J. Maizītis teica par aizdomās turētā I. Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam: «Noteikti mēneša līdz divu laikā mums būtu jātiek skaidrībā.»

Acīmredzamais - neticamais

Protams, SAB nebija jāpārbauda tas, vai uz I. Rimšēviču krīt vai nekrīt aizdomas par smaga nozieguma izdarīšanu - viņa aizturēšana naktī no 17. februāra uz 18. februāri un ietupināšana uz 48 stundām, kā arī izlaišana no īslaicīgās aizturēšanas izolatora tika filmēta un fotografēta no daudziem rakursiem. Bet oficiālo amatpersonu pēc tam paustais bija nepārprotams - I. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa «vismaz 100 000 eiro» apmērā pieprasīšanu un pieņemšanu, un šī lieta nebūšot kārtējais čiks, kā, piemēram, t. s. Lemberga lieta, kas ar lielu intensitāti jau desmito gadu (!) tiek mocīta pagaidām vēl tikai pirmajā instancē.

No tā mēs precīzi varam secināt, ka aizdomas par smagu noziegumu veikšanu nav pat ne mazākais iemesls, lai anulētu pielaidi valsts noslēpumam, vai I. Rimšēvičam ir kaut kāds īpašs statuss - piemēram, viņš ir SAB «uzticamības persona», uz kuru pat «pēc definīcijas» nedrīkst krist aizdomas.

Bet tad, protams, ir jautājums, kā KNAB vispār drīkstēja viņu apsūdzēt un vai tagad nav jāņem nost valsts noslēpuma pielaide I. Rimšēviča apsūdzētājiem (KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem, procesa virzītājam, viņa tiešajam priekšniekam u.c.).

Medības vai zveja?

Pārbaudi SAB direktors, protams, solīja veikt ne jau par vispārzināmu faktu - I. Rimšēviča statusu kriminālprocesā, bet gan par fotogrāfiju, kura aplidoja pasauli, jo šo fotogrāfiju dienā, kad I. Rimšēviču atbrīvoja no apcietinājuma, publiskoja starptautiskā ziņu aģentūra Associated Press. Jāatgādina, ka šajā fotogrāfijā I. Rimšēvičs redzams pie mielasta galda blakus Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvim - Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam.

Fotogrāfiju ziņu aģentūrai acīmredzot iedeva Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, bet, kā zināms, Norvik bankas padomē sēž ļoti nopietni vīri - bijušais Vācijas izlūkdienesta BND šefs un bijušais NATO ģenerālsekretārs.

«Tās nebija medības, bet gan lašu zveja Kamčatkā,» žurnālistiem, kuri vaicāja par Latvijas Bankas prezidenta veiksmi lāču medībās Sibīrijā, apgalvoja I. Rimšēvičs. «Es tādās biju tikai divas reizes,» norādīja I. Rimšēvičs žurnālistiem, kuri gribēja zināt, ko viņš astoņas reizes darīja Krievijā, tostarp iebraucot šajā valstī caur Baltkrieviju. «Pārējās reizes es Krievijā biju oficiālās darba darīšanās,» skaidroja smagi paklupušais valsts galvenais baņķieris.

Vai tiešām zvejas rīks?

Ļoti interesanti, ka vairums no cilvēkiem, kuri apgalvoja, ka ir rūpīgi izpētījuši nu jau pasaulslaveno I. Rimšēviča fotogrāfiju no it kā lašu zvejas Kamčatkā, nebija pamanījuši kaujas ieroci, kas karājas pie sienas virs «miermīlīgo zvejnieku» galvām. Ļoti iespējams, ka tas ir tāpēc, ka Latvijā šo fotogrāfiju mediji pārpublicēja samazinātu.

Neatkarīgās aptaujātie ieroču speciālisti atzina, ka tā nav nekāda mulāža, bet reāls kaujas ierocis - visticamāk, automāts AK-74 vai AK-74 U, ar atlokāmo laidi. Automāts ir bijis pietiekami moderns, jo tam, piemēram, atgāzu caurule vairs nav ar koka apvalku. Tomēr tas nav tik moderns kā, piemēram, automāta AK-74 modifikācijas, kuras tika izmantotas Krimas aneksijas operācijā, jo tiem automātiem jau virs stobra bija sliede, uz kuras montēt visjaunākās paaudzes ierīces - nakts redzamības iekārtas, lāzerus u.tml.

Savukārt augstākās klases miesassardzes eksperti kaujas ieroča pakāršanu pie sienas komentēja šādi: «Latvijā miesassargu, protams, paaicinātu pie galda, lai viņš paēd. Tomēr, ja miesassargs pakārtu savu darba rīku - automātu - pie sienas, lai varētu atslābināties no pienākumu pildīšanas, viņam nākamajā dienā vairs nebūtu miesassarga licences.»

No šiem komentāriem var secināt, ka kaujas ierocis, kas karājas pie sienas, visticamāk, ir kāda no fotogrāfijā redzamajiem kungiem «zvejas rīks».

Pagaidām bez atbildes

Neatkarīgā SAB direktoram vaicāja arī, vai SAB ir izdevies noskaidrot personas, kuras redzamas foto; vai šī foto autors ir kāds pazīstams Latvijas baņķieris; vai foto redzamie kungi atpūšas pēc zvejas, kā apgalvo Rimšēviča kungs, vai tomēr pēc medībām, kā apgalvo aģentūra AP; vai SAB ir izdevies noskaidrot, kura no foto redzamajām personām uz zveju (vai medībām) ir ieradusies ar pie sienas pakārto, KF bruņoto spēku arsenālā esošo AK-74; vai SAB ir izdevies noskaidrot, kādiem nolūkiem zvejā (vai medībās) šis šaujamierocis izmantots; vai viesošanās laikā Krievijā I. Rimšēvičs ir ticies arī ar Aleksandru Babakovu? (Pēdējais jautājums tika uzdots sakarā ar to, ka A. Babakovs ir Vladimira Putina padomnieks banku lietās un A. Babakovam ir pietiekami ciešas saites ar Latviju un Latvijas Bankā ieredzētiem baņķieriem).

Atbilde bija šāda: «Informējam, ka jautājumus, kas tiek pārrunāti vai tiek pārbaudīti speciālās atļaujas pārbaudes procedūrā, SAB nekomentē, jo tā ir klasificēta informācija. Arī pati pārbaudāmā persona ir brīdināta par šādas informācijas izpaušanas aizliegumu. Personas, kuras ir saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tiek instruētas par to, kādi ir viņu pienākumi speciālās atļaujas spēkā esamības laikā. Valsts drošības iestādes vienmēr vērtē tās situācijas, kad pienākumi tiek pārkāpti.» .