Edvarda Smiltēna un Latvijas Reģionu apvienības mēģinājums Valsts prezidenta vēlēšanās iesaistīt sabiedrību cietis sakāvi. Šo ideju atbalstīja vien opozīcijā esošā Saskaņa, bet koalīciju veidojošās partijas, ideju dēvējot par valsts drošībai bīstamu, balsoja pret.
Saskaņā ar E. Smiltēna un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) izstrādātajiem likumprojektiem, nākotnē prezidentu joprojām vēlētu Saeima, taču tā varētu izvēlēties tikai starp tādiem kandidātiem, kas īpašā interneta vietnē būtu saņēmuši vismaz 50 tūkstošu Latvijas pilsoņu atbalstu.
«Mēs ieviešam šo niansi, ka tiek iesaistīta sabiedrība prezidenta izraudzīšanās procesā. Kandidātu nominēšana un arī galavārds tiek atstāts Saeimas kompetencē, taču sabiedrībai tiek dota iespēja vērtēt kandidātus caur parakstu vākšanu. (..) Tas disciplinētu Saeimu un arī daudz rūpīgāk liktu pievērsties jautājumam, kurš būs nākamais prezidents. Tas stiprinātu demokrātiju, procesu atklātību, sabiedrības uzticību un līdzdalību politiskajos procesos,» ir pārliecināts E. Smiltēns.
Viņš arī uzskata, ka piedāvātā kārtība iedrošinātu kandidēt uz prezidenta amatu plašāku loku sabiedrībā cienītu cilvēku, kuri līdz šim to nedarīja, apzinoties, ka prezidenta krēsls ir bijis politiskā tirgus objekts un viņa ievēlēšana - aizklāts un necaurskatāms process.
«Diez vai daudzi sevi cienoši cilvēki būtu gatavi iesaistīties ar savu kandidatūru procesā, zinot, ka bieži vien prezidentu ievēl zoodārzā vai kādā Rīdzenes viesnīcas numuriņā. Tas stiprinātu prezidenta rīcības brīvību un neitralitāti, personīgo un amata autoritāti,» piebilst politiķis.
Sabiedrības iesaiste nebija vienīgās LRA piedāvātās izmaiņas prezidenta vēlēšanu kārtībā. Organizācija uzskatīja, ka vēlētāju iesaiste būtu attaisnojama tikai tad, ja Saeimas deputāti, balsojot par elektorāta atbalstītajiem kandidātiem, darītu to atklāti. Šādi vēlētājs varētu izsekot, vai deputāti patiešām pilda tautas gribu.
Lai skaidrotu savu ieceri koalīcijas partijām, LRA mēģināja ar tām vienoties par tikšanos, taču uz tās aicinājumu atsaucās tikai Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotība, kuras biedrs vēl nesen bija E. Smiltēns, bijušā kolēģa piedāvājumu noraidīja.
Vienotība savu pozīciju atklāja, uzstājoties Inesei Lībiņai-Egnerei, kas ar kritiku neskopojās un LRA piedāvāto prezidenta vēlēšanu kārtību dēvēja par Frankenšteinu. Vienotībai, kas vienmēr atbalstījusi atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas, bīstama valsts drošībai šķita iecere vēlēšanu procesā iesaistīt sabiedrību, jo tā neesot spējīga kandidātus vērtēt kritiski.
«9. maija svinībās Uzvaras parkā vajadzētu tikai palaist apkārt lapiņu, kur cilvēki varētu parakstīties un ierakstīt sev vēlamāko prezidenta kandidātu, būtu 50 tūkstoši parakstu, un tad parlamentam kā tādam podziņu spiedējam šis cilvēks būtu jāievēl par Valsts prezidentu, kuram ir visaugstākās pilnvaras ārpolitikā, kuram ir visaugstākās pilnvaras valsts drošības jomā. Tas ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Ko jūs vispār mums piedāvājat? Vai tiešām jūs saprotat, cik bīstami tas ir?» šķendējās Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadošā I. Lībiņa-Egnere un piebilda, ka šī Saeima (lasīt - valdošā koalīcija) ir sapratusi, ka tautas vēlēts prezidents ir ģeopolitiski bīstams koncepts, tādēļ pagaidām Valsts prezidenta ievēlēšana paliks par Saeimas ekskluzīvu privilēģiju.
Par savu esamību atgādināja arī kādreizējais LRA frakcijas pārstāvis Artuss Kaimiņš, kurš pārmeta bijušajiem kolēģiem, ka tie ar šādu visādi citādi atbalstāmu ieceri klajā nākuši nieka piecus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.
«Es gadu pavadīju šajā te frakcijā, un par šo likumprojektu es tiešām nu būtu priecājies dzirdēt arī iepriekš, nevis piecus mēnešus pirms. Pie viena galda sēdējām. Klusums bija par šo jautājumu. Klusums bija! Un tagad jūs nākat ārā ar šitik populistisku...» atgādinot, ka tikai viņa dēļ LRA savulaik ievēlēja Saeimā, bijušos kolēģus kaunināja A. Kaimiņš.