Ieklausoties sabiedrības sadzirdamākās daļas kurnēšanā par kārtību, kādā tiek ievēlēts Valsts prezidents, Latvijas Reģionu apvienība jau tuvākajā laikā rosinās ieviest izmaiņas līdzšinējā procedūrā, dāvājot vēlētājiem daudz lielāku ietekmi šajā procesā. Tiesa, lai šo ideju realizētu, organizācijai, visticamāk, būs jāpārliecina ne tikai šī Saeimas sasaukuma deputāti. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdē ievēlētais Edvards Smiltēns stāsta, ka ideja par prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņu dzimusi organizācijā Sabiedrība par centrisku politiku, kuru viņš dibināja pēc tam, kad ar skandālu pameta Vienotību. Iekļaujoties LRA rindās, idejas noslīpēšanai pievienojies arī šis politiskais spēks.
Smiltēns atgādina, ka ļoti daudz iedzīvotāju ir nemierā ar to, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā sabiedrībai praktiski nav ne mazākās teikšanas. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un potenciālos draudus, ka dažādu manipulāciju rezultātā tiek ievēlēts valstiskumu apdraudošs prezidents, ļauties valdošajam noskaņojumam par tautas vēlētu prezidentu nebūtu prātīgi, skaidro E. Smiltēns. Taču politiķis uzskata, ka sabiedrības viedoklim jādāvā nozīmīgāka loma prezidenta izraudzīšanās procesā.
Tāpēc LRA rosina politisko partiju vai individuālu politiķu izvirzītos Valsts prezidenta amata kandidātus nodot vēlētāju izvērtēšanai. Proti, lai pēc sākotnējās nominācijas saņemšanas kandidātu varētu virzīt uz balsojumu Saeimā, tam būtu jāsaņem vismaz 50 tūkstošu vēlētāju atbalsts interneta balsojumā. «Ja partijas Saeimas vēlēšanās nesaņem piecu procentu atbalstu, tās Saeimā netiek. Līdzīgi kritēriju mēs varētu attiecināt arī uz prezidenta amata kandidātiem,» saka politiķis.
LRA un E. Smiltēns uzskata, ka šo tautas balsošanu varētu nodrošināt interneta vietne latvija.lv. «Manabalss.lv [kurā tiek vākti paraksti sabiedrības iniciētu likumprojektu atbalstam] jau pierādījusi, ka šāda sistēma var strādāt,» optimistisks ir politiķis. Taču jautāts, vai partija ir aprēķinājusi, cik šādas informāciju tehnoloģiju sistēmas izveide izmaksātu, E. Smiltēns atzīst, ka fiskālā ietekme šai iecerei vēl nav vērtēta. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka tēriņi salīdzinājumā ar ieguvumiem būtu ļoti zemi.
«Šādā veidā vēlētājs gūtu pārliecību, ka viņa viedoklis tiek uzklausīts, un vienlaikus mēs izvairītos no riskantā tautas vēlēta prezidenta modeļa, jo joprojām saglabātos Saeimas kontrole,» saka politiķis.
Turklāt sabiedrības viedokļa leģitimizēšana nav vienīgā revolucionārā nianse LRA iecerē. Lai vēlētājam dotu pilnīgu pārliecību par tā gribas ievērošanu un kontroli pār procesiem, LRA vēlas arī panākt, ka Valsts prezidentu Saeimā vēlē ar atklātu balsošanu.
«Šādi mēs panākam, ka vēlētājs redzēs, kurš ir atbalstījis viņa izvēli, un liegsim Saskaņai un Zaļo un zemnieku savienībai vienojoties ievēlēt tām tīkamu prezidentu,» ir pārliecināts E. Smiltēns.
Ja pieņem, ka priekšvēlēšanu laikā partijas patiešām varētu piekrist elektorāta vēlmes leģitimizācijai Valsts prezidenta vēlēšanu procesā, tad šīs amatpersonas ievēlēšana atklātā balsojumā varētu būt nepārvarams šķērslis, jo pret šo ieceri vērsušās Saeimā pašlaik ietekmīgākās partijas. Ja šī norma tomēr tiek apstiprināta pirmajā vai otrajā lasījumā šīs Saeimas sasaukuma laikā, tad ir pavisam skaidrs, ka rudenī ievēlētajā 13. Saeimā tā sastapsies ar daudz lielāku pretestību. Atklātā balsojuma pretinieki uzskata, ka tajā deputātu izvēle tiek pakļauta lielākai partijas kontrolei un līdz ar to sarūk iespēja, ka politiķis balsos saskaņā ar savu sirdsapziņu. Ņemot vērā, ka Valsts prezidenta ievēlēšana aizklātā balsojumā noteikta Satversmē, tas grozīšanai noteikti īpaši šo procesu apgrūtinoši noteikumi.
LRA ieceri kritizē nule Nacionālajā apvienībā uzņemtais Saeimas deputāts Ringolds Balodis, kurš vadīja darba grupu, kas cita starpā izvērtēja iespējamos scenārijus prezidenta vēlēšanu kārtības maiņai un tā pilnvaru paplašināšanas iespējas, ja velēšanu kārtība tiek mainīta.
«Acīmredzami šeit ir vēlēšanās īpaši parādīt savu īpašo pieeju tieši pirms vēlēšanām. Ir tikai trīs Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļi - parlamenta, tautas vai elektoru kolēģija. Var jau šīs sistēmas sajaukt, bet neredzu tam lielu jēgu, lai šādā veidā sarežģītu procesu. Manuprāt, šādi tiek mānīta tauta,» saka politiķis.