Lielbritānija sagaida Krievijas atmaksu par tās piedalīšanos triecienos Sīrijā

© Scanpix

Lielbritānijai jābūt gatavai tam, ka Krievija tai var atmaksāt par dalību raķešu triecienos Sīrijas režīma objektiem, kurus tā veica kopā ar ASV un Franciju, paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Intervijā raidsabiedrībai BBC viņš norādīja, ka Maskava ir rīkojusi kiberuzbrukumus infrastruktūrai, kā arī iejaukusies demokrātiskajos procesos citās valstīs.

"Ir jāveic visi iespējamie piesardzības pasākumi, un, ja paskatās, ko Krievija ir izdarījusi ne tikai šajā valstī, Solsberijā, uzbrukumi telekanāliem, demokrātiskajiem procesiem, kritiski svarīgai nacionālajai infrastruktūrai - protams, mums jābūt patiešām ļoti, ļoti piesardzīgiem," sacīja Džonsons.

"Taču es gribu uzsvērt, ka mēs Apvienotajā Karalistē nevēlamies eskalāciju, nepavisam nē," piebilda Lielbritānijas ārlietu ministrs.

ASV, Francija un Lielbritānija, reaģējot uz apsūdzībām par Dumā, netālu no Damaskas, 7.aprīlī notikušo ķīmisko uzbrukumu, 14.aprīlī veica raķešu triecienu Sīrijas režīma objektiem, kas saistīti ar ķīmiskajiem ieročiem. Krievija, kas ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma sabiedrotā, paudusi sašutumu par šiem triecieniem.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais