Noraida "Vienotības" prasību pret KNAB lēmumu partijai nepiešķirt valsts naudu

© Dāvis Ūlands, F64 Photo Agency

Šodien, 2018. gada 9. aprīlī Administratīvā rajona tiesa noraidīja politiskās partijas "VIENOTĪBA" pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2016. gada 8. novembra lēmuma Nr. 1/6545 atcelšanu.

Ar tiesā pārsūdzēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmumu politiskajai partijai "VIENOTĪBA" pārtraukta tai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksa no 2016. gada 6. oktobra, kad stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedums administratīvā pārkāpuma lietā.

Lēmumā konstatēts, ka politiskā partija "VIENOTĪBA" saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.34 panta pirmās un trešās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā un par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu.

Līdz ar to Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs secināja, ka ir iestājies Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.3 panta pirmās daļas 2. punktā norādītais apstāklis valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanai, proti, politiskā organizācija (partija) ir sodīta par gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un lēmums ir stājies spēkā.

Administratīvā rajona tiesa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu atzina par tiesisku un pamatotu. Tiesa ņēma vērā administratīvā pārkāpuma lietā pierādīto apstākli, ka politiskā partija "VIENOTĪBA" 12. Saeimas vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nav norādījusi visus 12. Saeimas vēlēšanu izdevumus, tas ir, izdevumus par radio reklāmu, reklāmu presē un vides reklāmu.

Tiesa secināja, ka vienošanās par reklāmas pakalpojumu notiek darījuma rezultātā un šādā aspektā pretēji pieteicējas norādītajam nav būtiski, vai tiek konstatēts, ka attiecīgajā deklarācijā nav norādīti visi izdevumi, vai tiek konstatēts, ka attiecīgajā deklarācijā nav norādīti visi darījumi.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais