Uzbrukums Skripaļam: Zināms, ko izraidīs no Latvijas

Sakarā ar Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpumiem, solidarizējoties ar Lielbritāniju, un sadarbībā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļauj Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Šāds lēmums pieņemts, atbildot uz, visticamāk, Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Sergejam Skripaļam Lielbritānijā.

Izraidītā diplomāta un melnajā sarakstā iekļautās personas vārdus Rinkēvičs neatklāja. Savukārt Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs informēja, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības "Aeroflot" pārstāvis Latvijā. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Aeroflot" Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.

No Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu. Informācija vēstniecības mājaslapā liecina, ka tajā pašlaik strādā trīs otrie sekretāri - Mihails Jakuševs, Aleksandrs Sazonovs un Anna Hrapova. Uz jautājumu par izraidāmā vēstniecības darbinieka atbildības jomām Lukjanovs pēc būtības neatbildēja, norādot, - ja viņš tās atklās, tad būšot viegli izskaitļot, par kuru vēstniecības darbinieku ir runa.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas vēstniecības otrajam sekretāram valsts jāatstāj septiņu dienu laikā. Savukārt komentējot Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā iekļaušanu melnajā sarakstā, ministrs vērsa uzmanību, ka lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas drošības iestāžu sniegto informāciju, un to pieņēmis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). "Šīs kompānijas vadītājs Latvijā ir nodarbojies ar visu ko, tikai ne ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Viņa darbības klasificējamas kā nelikumīga informācijas vākšana," teica Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs sacīja, ka lēmums pieņemts atbilstoši Eiropadomē notikušajām diskusijām, sarunās ar "citām līdzīgi domājošām valstīm" un, balstoties uz informāciju, ko Ārlietu ministrija saņēmusi no kompetentajām Latvijas iestādēm. Viņš uzsvēra, ka Ārlietu ministrija cieši sadarbojas ar drošības iestādēm, un brīdī, kad redzams pietiekams pamats rīkoties, attiecīga rīcība arī seko.

"Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka konstatēti Vīnes konvencijas pārkāpumi, kas nozīmē, ka attiecīgās personas darbība nebija atbilstoša Vīnes konvencijas normām. Mēs solidarizējamies ar Lielbritāniju, jo neredzam, ka Krievija būtu sniegusi izsmeļošu informāciju par Solsberi incidentu. Tāpat mums ir zināma informācija no Lielbritānijas, ka Krievijas līdzdalība ir ar ļoti augstu ticamības pakāpi," uzsvēra ministrs.

Politiķis informēja, ka līdz šim vismaz 13 ES dalībvalstis nolēmušas reaģēt uz notikušo uzbrukumu un katra atsevišķi lemj par pasākumiem, kādus tā īstenos. "To skaitā ir Vācija, Francija un reģiona valstis. Tāpat ASV puse ir pieņēmusi konkrētus lēmumus par diplomātu izraidīšanu. Ir atsevišķas valstis, kas varētu pieņemt lēmumu vēlāk, bet to atstāsim viņu ziņā," teica Rinkēvičs.

"Mēs šo izraidīšanu redzam kā stingru politisku signālu, ka NATO un ES valstīs tāds uzbrukums netiks tolerēts. Mūsuprāt, šis ir tikai viens no soļiem, kā nodot nopietnu politisku signālu. Notiks arī tālāka koordinācija par to, kā stiprināt NATO un ES noturību šādos gadījumos," uzsvēra ārlietu ministrs.

Viņš izteicās, ka uzbrukumā izmantoto ķīmisko ieroci nav iespējams izgatavot virtuvē un tas ir rūpnieciski radīts ķīmisks reaģents, kas ir pakļauts starptautisko konvenciju darbībām, "tādēļ būtu labi, ja Krievija pēc iespējas ātrāk saprastu, ka šis nav vienkārši divpusējo attiecību jautājums, bet tiek skatīts plašākā ES un NATO kontekstā", piebilda Rinkēvičs.

Ministrs piebilda, ka uzbrukums Lielbritānijā nav pirmā reize, kad tiek izmantoti "eksotiski nogalināšanas līdzekļi", atsaucoties uz 2006.gadā notikušo Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavību.

Krievijas vēstnieks Latvijā Lukjanovs aģentūrai LETA sacīja, ka Krievija uz Latvijas lēmumu izraidīt vēstniecības darbinieku un iekļaut "melnajā sarakstā" Krievijas kompānijas pārstāvi reaģēs ar līdzvērtīgu soli.

Lukjanovs jau esot ziņojis Krievijai par no vēstniecības izraidāmo darbinieku. "Es jau noziņoju, ka mums te ir "mīnus viens"," teica vēstnieks un paskaidroja, ka sagaidāms, ka Krievija ar atbildi nevilcināsies, visticamāk, reaģējot ar tādu pašu atbildi.

Uz aģentūras LETA jautājumu par to, vai Lukjanovam nav zināms par to, vai arī citās Baltijas valstīs varētu notikt līdzīgas personu izraidīšanas, Lukjanovs norādīja, ka Krievijas vēstnieks Lietuvā pirms Lukjanova preses konferences viņam pastāstījis, ka tikai dodas uz sarunu ar valsts amatpersonām. "Sarunājām sazināties," piebilda Lukjanovs.

Komentējot iespējamo Krievijas pretreakciju, Rinkēvičs skaidroja, ka Krievijai ir šādas tiesības. Vienlaikus viņš atgādināja, ka šādos gadījumos seko "līdzīgas aktivitātes". Pēc ministra domām, situācijas deeskalācija iespējama tad, ja Krievija sniegs pilnu un izsmeļošu informāciju Lielbritānijai un ekspertiem. Viņš uzsvēra, ka Krievijai jāatsakās no vēlmes izaicināt Rietumu valstis, ES un NATO, tā vietā risinot tās problēmas, kas šobrīd pastāv.

Kā ziņots, Amerikas Savienotās Valstis (ASV), 14 ES valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam pirmdien paziņoja, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.

Kremlis solījis spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. "Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips," pirmdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus. Lielbritānija šomēnes jau izraidīja 23 Krievijas diplomātus, uz ko Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.

Paralēli Latvija kopā ar Lielbritāniju un citām ES dalībvalstīm diskutēja, kādi vēl atbildes soļi būtu sperami uz Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Lielbritānijā. ES valstu līderi iepriekš jau nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.

Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.