Zaļzemnieku ambīcijas aug – mērķē uz vēsturisku rekordu

Reitingu ilgstoši lutinātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvēlējusies līderus vēlēšanu apgabalos un apņēmusies paveikt to, kas kopš neatkarības atgūšanas izdevies vien trim partijām – premjera Māra Kučinska vadībā iegūt vairāk par 30 no simta Saeimas mandātu.

Par šādiem ambicioziem mērķiem ZZS veidojošās Latvijas Zemnieku savienības kongresā sestdiena paziņoja otra šī politiskā spēka flanga - Latvijas Zaļās partijas - valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Turklāt politiķis nevēlas sasniegt vien noteiktu mandātu skaitu, bet vēlēšanās apsteigt arī pēdējos astoņus gadus partiju reitingos dominējošo Saskaņu.

Patiesi, aizvadīto divu gadu laikā būdama pie valdības stūres, ZZS spējusi ievērojami audzēt savus reitingus. Februārī par to būtu bijuši gatavi balsot 14,5 procenti balsstiesīgo, kas ir otrs augstākais rādītājs pēc Saskaņas, par kuru gatavi balsot 21,2 procenti vēlētāju. Taču arī šādi reitingi ir vēl tālu no tā, lai sasniegtu E. Tavara iecerētos rezultātus. Kopš neatkarības atgūšanas 30 mandātu slieksni izdevies pārkāpt vien Latvijas ceļam (5. Saeima, 36 mandāti), Vienotībai (10. Saeima, 33 mandāti) un Saskaņai (11. Saeima 31 mandāts). Arī starpkaru Latvijā Latvijas Zemnieku savienībai - zaļā ideja tolaik vēl nebija pat lāgā radusies - ne reizi neizdevās kļūt par Saeimas vēlēšanu uzvarētāju vai pārsniegt 20 mandātu slieksni, vienmēr bija jāpiekāpjas sociāldemokrātiem.

Līdz šim ZZS veiksmīgākā bijusi 10. Saeima, kurā organizācija guva 22 mandātus. Taču šī Saeima vēsturē nepaliks ar šo līdz šim labāko zaļzemnieku rezultātu. To ieņems Valsts prezidenta Valda Zatlera vēsturiskais lēmums, kas neatkarīgas Latvijas vēsturē pirmo reizi aicināja atlaist Saeimu.

Taču ZZS izredzes arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām saglabāt valdības kuģa stūri ir vērā ņemamas, un komanda, kurai būs jāizstūrē caur priekšvēlēšanu bangām, jau ir zināma. Latvijas Zemnieku savienības kongresā partijas līderis un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atklāja, ka premjerministra amata kandidāts būs esošais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš, būdams valmierietis, būs pirmais numurs līdz šim pret ZZS dāsnākajā vēlēšanu apgabalā - Vidzemē.

Cīņu par Rīgu, kur līdz šim dominējusi Saskaņa un Vienotība, ZZS uzticējusi finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, bet Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze rūpēsies, lai ZZS Kurzemē saņemtu vismaz tos pašus piecus mandātus, kurus vēlētājs organizācijai atvēlēja pirms četriem gadiem. Pats A. Brigmanis jau atkal būs pirmais numurs Zemgales sarakstā. Jauni medību lauki uzticēti zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kurš iepriekš kandidēja Vidzemē.

Kopš 8. Saeimas, kad, apvienojoties Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai, pirmo reizi uz politiskās skatuves uzkāpa ZZS, šim politiskajam spēkam no Latgales vēlēšanu apgabala Saeimā nav ievēlēti vairāk par trim no vidēji 16 apgabalā ievēlamajiem deputātiem. ZZS, kas īpaši uzmanīgi vēro vēlētāju noskaņojumu, konstatējusi, ka tai Latgalē strauji pieaudzis atbalsts. Tādēļ, virzot J. Dūklavu, kurš aizvadītās vasaras plūdu kontekstā šim reģionam veltīja īpašu uzmanību, ZZS cer, ka 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti partijai Latgalē būs labāki.

Informējot partijas biedrus par nākotnes plāniem, ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze vēlreiz apliecināja, ka ZZS vadība nākamajā Saeimas sasaukumā ir gatava veidot koalīciju ar jebkuru Saeimā iekļuvušo partiju, izņemot Saskaņu.

Potenciālā sadarbība ar mūžīgo opozicionāri Saskaņu ir viens no ZZS mīnusiem, ar kuru biedē šī politiskā spēka konkurenti, bet ZZS līderi nepaguruši skaidro, ka tas nav iespējams. Tiesa, maz ticama ir arī ZZS sadarbība koalīcijā ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), kuras līderu vidū ir bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, kas ilgstoši strādājuši pie tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanas, bet JKP ir vienīgā no jaunajām partijām, kas, saskaņā ar pēdējiem socioloģisko aptauju rezultātiem, vēlēšanās spētu pārsniegt piecu procentu barjeru. Turklāt pērnā gada pašvaldību vēlēšanas Rīgā apliecināja, ka socioloģiskajām aptaujām neizdodas nomērīt vēlētāju atbalstu šim politiskajam spēkam un vēlēšanu rezultāti var būtiski atšķirties no aptauju rezultātiem.