Skaidro, kādēļ Putins saņēma tik lielu atbalstu no tautiešiem Latvijā
 
©Sputnik/Scanpix

Augstais atbalsts līdzšinējam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nedēļas nogalē notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās varētu liecināt par Krievijas pilsoņu neticību spējai ietekmēt "jau paredzamu" vēlēšanu iznākumu, sacīja pētījumu aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Kaktiņš skaidroja, ka Latvijā fiksētā vēlēšanu aktivitāte un nobalsojušo Krievijas pilsoņu skaits "varētu būt patiess", proti, neesot pamata domāt, ka "Latvijas cipars ir piefrizēts". Šogad uz vēlēšanām Latvijā atnākušo Krievijas pilsoņu proporcija esot līdzīga iepriekšējām vēlēšanām.

SKDS direktors piekrita, ka lielais atbalsts Putinam var tikt saistīts ar nošķirtajām informatīvajām telpām, kurās iedzīvotāji gūst informāciju par kandidātiem un viņu piedāvājumu. Vienlaikus Kaktiņš atzina, ka svarīgs ir arī konteksts, kādā notiek vēlēšanas un tiek patērēti informatīvie resursi.

Kaktiņš tāpat atzina, ka vēlēšanu iznākumu Latvijā varēja ietekmēt arī apziņa par "jau paredzamu" vēlēšanu iznākumu. Tas, viņaprāt, varēja mazināt citādāk domājošu iedzīvotāju motivāciju doties uz vēlēšanu iecirkņiem un nobalsot par citiem kandidātiem.

Vienlaikus šķērslis tam esot arī fiziska iespēja nokļūt vēlēšanu iecirkņos. Kaktiņš pauda, ka papildu neticībai ietekmēt vēlēšanu iznākumu motivāciju mazina arī tas, ka vēlēšanu iecirkņi atradušies tikai trīs Latvijas pilsētās, ko varētu uzskatīt par apgrūtinājumu nonākšanai līdz tiem.

"Vēlēšanu iznākums, visticamāk, cilvēkiem, kas nedzīvo tikai Krievijas televīzijas kanālos, nebija liels noslēpums. Līdz ar to - ja tas ir diezgan skaidrs, tad kāpēc tērēt savu laiku?" retoriski vaicāja Kaktiņš.

Kā ziņots, nedēļas nogalē Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā kopumā piedalījās 20 765 Krievijas pilsoņi, aģentūru LETA informēja Krievijas vēstniecībā Latvijā. Šī gada vēlētāju skaits ir par pieciem procentiem mazāks nekā 2012.gada vēlēšanās, kad balsot par nākamo Krievijas prezidentu bija ieradušies 21 895 Krievijas pilsoņu.

Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Scanpix

Kopumā Latvijā par Putinu nobalsoja 94,88% Krievijas pilsoņu. Par Pāvelu Grudiņinu no Komunistiskās partijas nobalsoja 2,32% vēlētāju, bet Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas saņēma 0,92% Krievijas pilsoņu balsu Latvijā. Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas "Pilsoniskā iniciatīva" kopumā Latvijā saņēma 0,73% balsu, Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas "Krievijas tautas savienība" - 0,33%, Maksims Suraikins no partijas "Krievijas komunisti" un Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas "Jabloko" - pa 0,31%, bet Boriss Titovs no "Izaugsmes partijas" - 0,19%.

CVK publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes liecina, ka kopumā Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda "Sabiedriskā doma" aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Bez Putina vēlēšanās bija vēl septiņi kandidāti. Pēc CVK datiem, otrajā vietā ir Grudiņins ar 11,82% balsu. Tālāk seko Žirinovskis ar 5,68% balsu, Sobčaka ar 1,66% balsu, Javļinskis ar 1,04% balsu, Titovs ar 0,75% balsu, Suraikins ar 0,68% balsu, kā arī Baburins ar 0,65% balsu.

Vēlētāju aktivitāte sasniegusi apmēram 67%, pēc vairāk nekā 95% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes paziņojusi CVK. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2012.gadā piedalījās 65,3% balsstiesīgo Krievijas pilsoņu.

Pēc CVK sniegtās informācijas, ziņojumu skaits par pārkāpumiem vēlēšanu gaitā neesot liels.

Tomēr Krievijas opozīcijas aktīvisti un nevalstiskās organizācijas ziņo par daudziem pārkāpumiem svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās. Galvenie minētie pārkāpumi ir fiktīvu biļetenu mešana urnās, kā arī urnu novietošana ārpus videokameru redzamības loka.