Neatkarīgās rīcībā esošā Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vēstule tās biedriem brīdina bankas nebūt saistībā ar personām, kas minētas tā sauktajā Putina sarakstā.
Neatkarīgā jau ir informējusi par janvāra beigās ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas publicēto sarakstu ar personām, kas guvušas labumu no Krievijā valdošā režīma. Tajā, līdz ar citām Kremlim pietuvinātajām personām, minēti vismaz četri ar Latviju saistīti ļoti turīgi uzņēmēji - a/s Latvijas balzams īpašnieks Jurijs Šeflers, ātro kredītu holdinga 4finance līdzīpašnieks Oļegs Boiko, ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais finansists un mecenāts Pjotrs (Pēteris) Avens un savulaik Ventspilī investējušais, V. Putinam pietuvinātais Boriss Titovs. Neprecīza izrādās Latvijas valdības versija, ka pret šīm personām netiek prasītas īpašas sankcijas un saraksts uztverams tikai kā brīdinājums.
Lai arī terminoloģiski LKA piekrīt, ka Putina sarakstam joprojām nav juridiska spēka, komercbankām ir jārēķinās ar globālām un vietējām norisēm, par kurām asociācija informē savus biedrus: «Mēs esam situācijā, kad nekavējoties un pilnībā jāpārskata darbs ar ārvalstu klientiem. Šis biznesa segments, ievērojot to, ka ar tā apkalpošanu saistītie riski ir nesamērīgi un faktiski nepārvaldāmi, jāsamazina līdz nebūtiskiem apmēriem. Tas nozīmē, ka šie pakalpojumi kļūs par nebūtisku daļu no kopējā banku pakalpojumu klāsta,» skaidro asociācijas stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atgādina, ka Putina saraksts finanšu sektorā nav bijis noslēpums. «FKTK jau iepriekš proaktīvi ir informējusi par to Latvijas bankas un mudinājusi tās pārbaudīt savu klientu bāzes un izvērtēt potenciālos riskus, tajā skaitā arī ar saistītajām personām un patiesajiem labuma guvējiem. Tāpēc FKTK atbalsta šādu Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu, kas saskan ar FKTK jau veiktajām darbībām.
Jautāta, vai Latvijas izpratnē mainījies Putina saraksta statuss un tam jāpievērš pastiprināta uzmanība, I. Upleja skaidro: «Jā, sarakstam šobrīd ir informatīvs raksturs, un, lai gan tas šobrīd nav juridiski saistošs un tam nav īpaša statusa, taču tas parasti ir tikai laika jautājums. Katrā ziņā pakalpojumu sniegšana šādos sarakstos iekļautām personām nekā nav savienojama ar pašreiz notiekošajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā un iesākto pašattīrīšanās procesu.»
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere pēc tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) pārstāvjiem tagad iesaka bankām pašām sakārtot savus darījumus, lai ASV nebūtu pamats pret tām vērsties.
FinCEN aktivitāšu un bankas ABLV likteņa kontekstā par to, ka tā maina norēķinu kontu apkalpošanas bāzes valūtu no dolāriem uz eiro, trešdien paziņoja Rietumu banka, kas neoficiāli tiek uzskatīta par otru uz FinCEN grauda esošo banku.