Bija nepieciešami aptuveni 20 gadi un Saeimas vēlēšanu tuvums, lai parlaments spertu soli tuvāk tam, lai Latvija kļūtu par sesto valsti pasaulē, kurā Ziemassvētki oficiāli tiek svinēti saskaņā gan ar katoļu, gan pareizticīgo tradīcijām. Ukrainai, tuvinoties Rietumiem, šī kompānija gan var kļūt šaurāka.
Jautājums par pareizticīgo Ziemassvētku iekļaušanu oficiāli svinamo svētku sarakstā aktuāls bijis teju kopš Satversmes un parlamenta atjaunošanas, kad Saeimā ievēlētās partijas, kas sevi dēvē par krievvalodīgo intereses aizstāvošām, gandrīz katru gadu nāca klajā ar priekšlikumiem grozīt svētku un atceres dienas uzskaitošo likumu.
Pēdējo reizi šāds mēģinājums bija īsi pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad daudziem par pārsteigumu Saskaņas virzītais likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts un nodots komisijām. Toreiz likumprojekta tālāko virzību nodrošināja ar opozīcijas un daļēju Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības atbalstu - 50 balsis.
Aizvadītās nedēļas Saeimas sēdē likumprojekta tālākai virzībai balsu pietika, taču atbalsts tam bija sarucis. Par likumprojektu nobalsoja vien 35 deputāti, jo sarucis atbalsts gan ZZS, gan Vienotības rindās.
Starp likumprojekta atbalstītājiem bija arī Vienotību pārstāvošā Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, kas skaidro, ka arī līdz šim atbalstījusi šādu ieceri, kā arī informējusi frakciju par savu nostāju. Politiķe uzskata, ka pirmajā lasījumā nebija pamata noraidīt šo likumprojektu. Viņa atgādināja, ka 11. Saeimā, kad pati vēl atradās Valda Zatlera dibinātajā Reformu partijā, bija viena no iesniedzējam likumprojektam par atsevišķu brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai.
Arī tagad Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošais Juris Viļums atgādināja par savulaik Reformu partijas rindās virzīto priekšlikumu un pauda viedokli, ka vismaz pirmajā lasījumā likumprojektu var pieņemt, lai turpmākajās diskusijās rastu valstij un ticīgajiem pieņemamāko variantu.
Saskaņas deputāti savukārt, aicinot atbalstīt likumprojektu, apelēja pie deputātu sirdsapziņas un atgādināja, ka apmēram 400 tūkstošiem Latvijas pareizticīgo liegta iespēja svinēt nozīmīgākos reliģiskos svētkus. Saskaņas pārstāvji arī uzskata, ka arguments par jaunu brīvdienu, kas valstij izmaksās aptuveni pusi procenta no iekšzemes kopprodukta, neiztur kritiku, jo pieaicinātie eksperti neņemot vērā to naudu, kuru pareizticīgie iztērēs svētku svinēšanā.
Politemocionālus argumentus pret šo priekšlikumu Aleksandra Kiršteina personā, protams, pauda Nacionālā apvienība. Politiķis atgādināja, ka pareizticīgie Eiropā, arī Latvijā jau pagājušā gadsimta sākumā adaptējuši jauno kalendāru, kurā Ziemassvētkus svin vienā dienā ar katoļiem. Situācija mainījusies līdz ar Latvijas okupāciju, kad pareizticīgā baznīca pievienota Krievijas pareizticīgajai baznīcai.
To, ka Ziemassvētku svinēšanas datums pašlaik var būt ne tikai reliģisks, bet arī politisks jautājums, liecina nesenā Ukrainas pieredze. Tradicionāli pareizticīgā valsts, kas Ziemassvētkus līdz šim svinējusi saskaņā ar veco stilu, pērn pieņēma likumu, kas par oficiāliem svētkiem atzina arī 25. decembri. Līdz ar to šajā zemē līdz ar Baltkrieviju, Eritreju, Libānu un Moldovu Ziemassvētkus svin abos datumos. Ukraiņu laicīgās varas un baznīcas līderi atzīst, ka šis ir signāls, ka Ukraina šādi distancējas no Krievijas pareizticīgās baznīcas un līdz ar to arī no Krievijas laicīgās varas. Prognozēts, ka ar laiku divu paralēlu svētku datumu pastāvēšanu izbeigs, atstājot vien jaunā stila 25.decembri.
Tikai kādreizējais Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs Ringolds Balodis diskusijā atgādināja, ka jaunu reliģisko svētku ieviešana oficiālajā kalendārā nozīmētu, ka tiek pārkāpta Satversme, kas nosaka, ka valsts un baznīca ir šķirtas. Kritiku neizturot arī norāde, ka valsts jau noteikusi šos svētkus atsevišķā likumā, jo šis likums pieņemts 1990. gadā, kad vēl nebija atjaunota ne Satversme, ne parlaments. Turklāt nosakot svētkus pareizticīgajiem, tiktu pavērtas durvis jebkurai konfesijai vai reliģijai pieprasīt sev līdzīgu attieksmi, un Satversmes tiesa būs spiesta šādas prasības atbalstīt, uzskata R. Balodis.
Iespējams, ka pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts tā arī paliks kā kusls priekšvēlēšanu solījums un līdz tā otrajam lasījumam atkal būs jāgaida vairāki gadi.