Iekšlietu ministrija nav gatava atteikties no izdienas pensijām

Iekšlietu ministrija (IeM) tuvākajā nākotnē nav plānojusi izmaiņas saistībā ar izdienas pensiju pārskatīšanu iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pavēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Iekšlietu nozares izdienas pensijas "nevar tikt skatītas horizontāli", neizvērtējot katras valsts un nozares konkrētos apstākļus, paziņoja politiķis.

Kozlovskis uzskata, ka, atņemot vienu no būtiskākajām sociālajām garantijām policistiem, glābējiem un robežsargiem, tiks būtiski ietekmēta Latvijas iekšējā drošība, jo iekšlietu dienestos vairāk nekā 30% amatpersonām ir tiesības pieprasīt izdienas pensiju. "Atteikšanās no tām novedīs pie nekontrolētas personāla aizplūšanas visos iekšlietu dienestos. Mēs nevaram atļauties šādā veidā apdraudēt Latvijas iedzīvotāju drošību," uzsvēra ministrs.

IeM jau reiz šāda pieredze ir bijusi, kad tika publiski prezentēta iepriekšējā izdienas pensiju koncepcija, bet pēc tam esot bijusi vērojama rekordliela amatpersonu atvaļināšanās no dienestiem. Šādas situācijas atkārtošanās nav pieļaujama, paziņoja ministrs.

Iekšlietu nozarē strādājošajās amatpersonas ir pakļautas noteiktiem riskiem, jo pilda valsts funkcijas dzīvībai un veselībai bīstamās situācijās un specifiskos fiziski un emocionāli smagos apstākļos, izdienas pensijas turpināja aizstāvēt Kozlovskis. Šo jautājumu vērtējusi arī Satversmes tiesa un secinājusi, ka izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas, uzsvēra ministrs.

F64

Iekšlietu dienestu amatpersonām būtiska ir fiziskā sagatavotība, jo dienestā var atrasties tikai tādas amatpersonas, kuru veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst noteiktām prasībām, norādīja Kozlovskis.

Jau ziņots, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja - būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu.

OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.