Negribīgi, sakostiem zobiem Saeima ceturtdien tomēr apstiprināja lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek aicināts atkāpties no augstā amata. Lēmums nav juridiski saistošs, taču politiķi cer, ka to pozitīvi vērtēs starptautiskā sabiedrība.
Lēmumprojektu atbalstīja 55 Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības, Saskaņas, Nacionālās apvienības deputāti un vairāki pie frakcijām nepiederošie politiķi. Nepieņemams un nevainīguma prezumpciju ignorējošs tas šķita 23, pārsvarā opozīciju pārstāvošiem, deputātiem, kas balsojumā nepiedalījās, bet tikai divi balsoja pret to - ZZS pārstāvošie Gunārs Daudze un Andris Siliņš.
Daudziem deputātiem šis Vienotības rosinātais lēmumprojekts šķita pārlieku rafinēts priekšvēlēšanu gājiens, kas, sekojot publiskajā telpā skaļāko vēlētāju viedoklim, liedz iespēju to neatbalstīt.
Tā vismaz šķiet Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājam Raivim Dzintaram, kurš pauda viedokli, ka Vienotība šādi pārkāpusi jebkuras priekšvēlēšanu kampaņas normas. Tomēr vairākums apvienības deputātu šim spiedienam pakļāvās un lēmumprojektu atbalstīja, balsojumā nepiedaloties vien Janīnai Kursītei-Pakulei un Ingūnai Rībenai.
Ņemot vērā, ka NA līderis Vienotību strostēja no Saeimas tribīnes, jāatgādina, ka apvienība šogad īsā laikā nākusi klajā ar daudz interesantākiem priekšlikumiem. Piemēram, liegt priekšvēlēšanu aģitāciju, līdz ar to arī priekšvēlēšanu debates, krievu valodā, kā arī ierosinājusi līdz šim neformālo leģionāru piemiņas dienu - 16. martu - noteikt par oficiālu latviešu karavīru dienu.
ZZS frakcijas deputātiem šis bija tā dēvētais brīvais balsojums, par ko liecina arī šīs frakcijas deputātu rīcība. Lēmumprojektu atbalstīja aptuveni puse klātesošo ZZS deputātu, pārējie savu noraidošo attieksmi pauda, balsojot pret vai nebalsojot vispār.
Iespējams, debašu gaitā vairāki deputāti mainīja sākotnējās domas par lēmumprojektu. To vismaz atzina ZZS pārstāvošais Kārlis Seržants, kam I. Rimšēviča publiska strostēšana pirms tiesas lēmuma šķita nepieņemama.
K. Seržants, saglabājot skepsi par Vienotības sagatavoto lēmumprojektu, tomēr to atbalstīja, jo viņu pārliecinājusi Saskaņas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča runa. Proti, J. Urbanovičs atzina - lai cik neglīti izskatās Vienotības lēmumprojekts, tā atbalstīšana, dodot skaidru signālu starptautiskajai sabiedrībai, tomēr nāks par labu Latvijai, cīnoties par savas reputācijas saglabāšanu.
Taču par kukuļa izspiešanu aizdomās turētais I. Rimšēvičs, kas iepriekš paudis, ka atkāpsies no amata, ja Saeima tā lems, ar sava advokāta Saulveža Vārpiņa starpniecību paziņojis, ka Saeimas pieņemto lēmumu vērtē kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu un atkāpties no amata neplāno.
«Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tikpat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats,» paziņoja S. Vārpiņš.