Saeima šodien nolēma iecelt pašreizējo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Jāni Maizīti šajā amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Šādu lēmumu atbalstīja 85 deputāti, bet pret balsoja divi parlamentārieši - Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK). Savukārt deputāte Līga Kozlovska (ZZS) balsojumā nepiedalījās. Maizīša apstiprināšanu amatā atbalstīja gan koalīcijas, gan opozīcijas, gan pie frakcijas nepiederošie deputāti.
Plašas diskusijas šis jautājums Saeimas sēdē neraisīja un debatēs piedalījās vien daži deputāti. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (V) mudināja atbalstīt Maizīša kandidatūru, uzsverot, ka komisija viņu iztaujāja, uzklausīja un vienbalsīgi atbalstīja.
Pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Maizītis SAB priekšnieka amatā iepriekšējo reizi tika apstiprināts 2013.gada 14.martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2.maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis 1984.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Juridisko fakultāti. No 1991. līdz 1994.gadam Maizītis strādāja par izmeklētāju Cēsu rajona prokuratūrā. 1994.gada viņš kļuva par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.
Maizīti Saeima apstiprināja ģenerālprokurora amatā divus termiņus pēc kārtas, līdz ar to viņš bija ģenerālprokurors desmit gadus - no 2000. līdz 2010.gadam. Maizīti virzīja par ģenerālprokuroru arī uz trešo termiņu, taču Saeima viņu skandalozi slēgtā balsojumā izgāza, lai arī publiski vairums politiķu solīja atbalstu. Kā vēlāk publiskotajās "oligarhu sarunās" par šo balsojumu bija izteicies toreizējais politiķis Ainārs Šlesers: "Aivars nodemonstrēja spēku un iedeva pa rīkli ģenerālprokuroram."
Pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas 2011.gada jūlijā Maizītis kļuva par toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
Kandidātu SAB vadītāja amatam izvirza Nacionālā drošības padome, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.