"Kustības PAR" dibinātāji paliek uzticīgi "Vienotībai"

Vienotība no savām kļūdām, šķiet, nav mācījusies un negrasās to darīt arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Partijas augstākās amatpersonas nenoraida iespēju, ka organizācijas vēlēšanu sarakstā varētu tikt iekļauti arī bijušie partijas biedri, kas nu pametuši arī Kustību PAR.

Pērnvasar, lai dibinātu Kustību PAR, no Vienotības izstājās Andrejs Judins, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Ints Dālderis un Ilze Viņķele. Pēdējā arī nolika mandātu, lai varētu uzsākt mācības ASV. Atlikušie četri, par spīti piederībai citai partijai, ar kuru Vienotībai sadarbības līgums nav noslēgts, palika tās Saeimas frakcijā.

Ņemot vērā, ka šis ir vēlēšanu gads, bija skaidrs - Vienotības frakcijā strādājošie Kustības PAR deputāti vēlēsies pietiekami uzskatāmi pozicionēties kā jaunas politiskās alternatīvas pārstāvji, un sākumā to arī centās darīt, taču saskārās ar pretestību no Vienotības puses. Saprotot, ka šāda sēdēšana uz diviem krēsliem vēlētājiem raida nesaprotamus signālus, Kustības PAR valde pieņēma lēmumu, ka ar Vienotību nākamajās Saeimas vēlēšanās kopā nestartēs, bet tās frakcijā strādājošajiem politiķiem no frakcijas jāizstājas un jākļūst par neatkarīgajiem deputātiem.

Pagaidām neviens no četrinieka nav izpildījis valdes uzdevumu. Tā vietā A. Judins un A. Loskutovs paziņojuši, ka izstājas no Kustības PAR un turpina strādāt Vienotības Saeimas frakcijā. Klusē pagaidām L. Čigāne un I. Dālderis, kas nav paziņojuši ne par izstāšanos no frakcijas, ne partijas Kustība PAR.

Ilgi šādu neizlēmīgumu Kustības PAR līderis Daniels Pavļuts negrasās paciest. «Viņi nav paziņojuši par izstāšanos. Līdz ar to šis jautājums ir jāatrisina. Domāju, ka uz diviem beņķiem vairs nevarēs ilgi sēdēt,» saka D. Pavļuts.

Jautāts, vai viņam nav žēl par partiju pametušajiem tās dibinātājiem, D. Pavļuts ir noraidošs. «Domāju, ka tas patiesībā ir solis uz priekšu organizācijai un pluss. Jo no paša sākuma mums kāra birkas kā Vienotības rezerves lidlaukam, bet mēs vēlamies piedāvāt alternatīvu esošajai koalīcijai. Ja deputāti izvēlas palikt pie koalīcijas un saglabāt amatus, viņu izvēle ir skaidra un nepārprotama,» skaidro partijas līderis.

A. Judins un A. Loskutovs skaidro, ka D. Pavļuta vadīto politisko spēku pametuši, jo uzskata, ka labēji centriskajām partijām jākonsolidē spēki zem Vienotības karoga, bet Kustība PAR neuzskata, ka tā būtu pareiza rīcība.

Ar pārējiem trijiem īsā laikā divas partijas pametušajiem deputātiem Neatkarīgajai neizdevās sazināties, bet A. Loskutovs atzina, ka pastāv iespēja, ka viņš startēs nākamajās vēlēšanās. Jautāts, vai varētu būt tā, ka viņš iekļausies Vienotības sarakstā, politiķis atteica, ka pagaidām par to nav domājis. Turklāt kandidātu sarakstus apstiprināšot vien jūnijā.

Taču Vienotības līderi jau pasteigušies paziņot, ka organizācijas durvis ir atvērtas jebkurai partijai un jebkuram indivīdam, kurš ir gatavs parakstīties zem Vienotības vērtību deklarācijas.

To, ka viņš gatavs uzņemt atpakaļ partijā Kustības PAR dibināšanas dēļ aizgājušos politiķus, pirms deviņām dienām notikušajā Vienotības domes sanāksmē paziņoja organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Arī domes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Vienotība ir gatava «sadarboties ar visiem, kas gatavi parakstīties zem vērtību deklarācijas», arī ar «šiem individuālajiem cilvēkiem».

Šāda attieksme vieglprātīga šķiet politologam Filipam Rajevskim. «Kad pēc vēlēšanām no Zatlera Reformu partijas pāris dienas pirms Saeimas pirmās sanākšanas izstājās Olšteina sešnieks, jau tad likās, ka nekas trakāks nevar notikt. Bet šis pārspēj pat to. Viņi turklāt ir izstājušies no pašu dibinātas partijas, pat nestartējot vēlēšanās. Šķiet, tas ir jauns migrēšanas rekords,» saka politologs. Viņš norāda, ka, uzņemot šos migrantus atpakaļ savās rindās, Vienotība apliecinātu, ka neko no savām kļūdām nav mācījusies, jo jau Reformu partijas asimilēšana un dažu tās biedru uzņemšana Vienotības rindās nodarīja partijai milzīgu postu.