Ņemot vērā neviennozīmīgu nostāju starp valdošās koalīcijas partijām, "Vienotība" uz rītdienas Saeimas sēdi tomēr nevirzīs lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvičam un aicinājumu atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, "Vienotība" ir sagatavojusi Saeimas lēmumprojektu, lai izteiktu neuzticību Rimšēvičam un aicinātu atkāpties no amata. "Vienotība" sākotnēji bija iecerējusi iesniegt lēmumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien, 22.februārī.
Tomēr šādam solim nav viennozīmīga valdošās koalīcijas partiju atbalsta, aģentūrai LETA sacīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri. Līdz ar to par šo jautājumu vēl turpināsies diskusijas, skaidroja politiķis.
Pat ja Saeima šādu lēmumu atbalstītu, tas nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
Kā ziņots, korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt Rimšēviču no amata. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka pēc Rimšēviča paziņojuma, ka viņš neplāno atkāpties, ir jāapspriežas un jāizvērtē iespējami risinājumi.
Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi risinājumi tiks meklēti, atgādinot, ka Rimšēvičam pašlaik kā drošības līdzeklis noteikts liegums pildīt amata pienākumus. Koalīcijas partijas vakar konceptuāli pauda atbalstu iespējamiem grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas paredzētu iespēju apturēt centrālās bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku, kā arī noteikt divu pilnvaru termiņu ierobežojumu. Šos likumprojektu "Vienotība" lūgs iekļaut šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā, pastāstīja Lībiņa-Egnere. Taujāta, vai normu par Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru apturēšanu varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, politiķe teica, ka šis jautājums ir jāizvērtē.