Ungārija atbalsta Poliju tās konfliktā ar EK

Ungārijas parlaments pieņēmis rezolūciju, paužot atbalstu Polijai tās konfliktā ar Eiropas Komisiju (EK), kuru izraisījušas Varšavas īstenotās tiesu sistēmas reformas un kurš teorētiski varētu novest pie Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Poliju, ziņo Polijas Radio.

Kā ziņots, pagājušā gada nogalē EK spēra bezprecedenta soli, iedarbinot ES līguma 7.pantu, tādējādi cenšoties pastiprināt spiedienu uz Poliju atteikties no tās pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām.

Ungārijas valdība jau daudzkārt paziņojusi, ka tā bloķēs jebkādu sankciju vēršanu pret Poliju, un vicepremjers Žolts Šemjens vēl nesen solīja, ka Budapešta aizstāvēs Varšavu pret "netaisnīgiem" un "politiskiem" Briseles uzbrukumiem.

"Mēs aicinām Ungārijas valdību atbalstīt Poliju, lai novērstu Polijai ES līgumu garantēto tiesību atņemšanu un iestātos pret priekšlikumiem, kas varētu ierobežot Polijas kā ES dalībvalsts pamattiesības," teikts deputātu apstiprinātajā rezolūcijā.

"Mēs, ungāri, tāpat kā poļi, (..) pievienojāmies ES pēc brīvas gribas. Mēs to darījām ticot, ka pievienojamies kopienai, kas balstīta tādās vērtībās kā tiesības, taisnīgums un brīvība," uzsvērts dokumentā.

Deputāti aicinājuši arī Ungārijas pārstāvjus Eiropas Parlamentā (EP) balsot pret jebkādiem pasākumiem, kas būtu vērsti pret Poliju.

Par rezolūciju balsoja 114 no 199 parlamenta deputātiem, bet pret - 13.

Polijas valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) pārstāve norādījusi, ka šī rezolūcija "demonstrē, ka tagad vairs nav nekādas runas par sankcijām pret Poliju".

Brisele apgalvo, ka Polijas īstenotās tiesu sistēmas reformas esot drauds demokrātijas principiem un likuma varai.

Savukārt Polijas konservatīvā valdība, kas pārmaiņas tiesu sistēmā sāka īstenot uzreiz pēc nākšanas pie varas 2015.gada beigās, uzstāj, ka reformas nepieciešamas, lai cīnītos ar korupciju un pārveidotu tiesu sistēmu, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

ES procedūra ietver divus soļus. Pirmais solis ir dalībvalsts brīdināšana, ka tā pārkāpj bloka pamatvērtības. Tam nepieciešams dalībvalstu kvalificētais vairākums, ko, visticamāk, izdotos iegūt.

Otrais solis ir valsts balsstiesību apturēšanu ES ministru padomē. Taču šim solim nepieciešams vienbalsīgs lēmums, un tā bloķēšanai pietiek ar vienas pašas Ungārijas veto.

Taču arī virkne citu ES dalībvalstu pret uzsākto procedūru izturas ar neslēptu skepsi, jo nevēlas saasināt divpusējās attiecības ar Varšavu.