"Vienotība" aicinās Saeimu balsot par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvičam un aicinājumu atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Šāds lēmums gan nenozīmētu, ka Rimšēvičs zaudētu amatu, jo saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.
Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, "Vienotība" ir sagatavojusi Saeimas lēmumprojektu, lai izteiktu neuzticību Rimšēvičam un aicinātu atkāpties no amata. "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri rīt ar to iepazīstinās frakcijas deputātus, lai iesniegtu lēmumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē šo ceturtdien, 22.februārī.
"Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atrašanās amatā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus un radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju," uzsver Abu Meri.
Pašlaik KNAB korupcijā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu.
Kā ziņots, Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) norādīja, ka pēc Rimšēviča paziņojuma, ka viņš neplāno atkāpties, ir jāapspriežas un jāizvērtē iespējami risinājumi.
Lībiņa-Egnere aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi risinājumi tiks meklēti, atgādinot, ka Rimšēvičam pašlaik kā drošības līdzeklis noteikts liegums pildīt amata pienākumus. Koalīcijas partijas vakar konceptuāli pauda atbalstu iespējamiem grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas paredzētu iespēju apturēt centrālās bankas prezidenta pilnvaras uz kriminālprocesa laiku, kā arī noteikt divu pilnvaru termiņu ierobežojumu. Šos likumprojektu "Vienotība" lūgs iekļaut šīs nedēļas Saeimas sēdes darba kārtībā, pastāstīja Lībiņa-Egnere. Taujāta, vai normu par Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru apturēšanu varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu, politiķe teica, ka šis jautājums ir jāizvērtē.
Tāpat ziņots, ka aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.
