Latvija cer, ka Polijas un Eiropas Komisijas (EK) sarunu rezultātā tiks panākts pusēm pieņemams risinājums domstarpībās par likuma varu Polijā, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju šajā jautājumā.
Ziņojumā, ko valdība plāno izskatīt 20.februārī, atrunāta Latvijas nostāja par Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē (VLP) un Vispārējo lietu padomē 50.panta formātā sanāksmēs izskatāmajiem jautājumiem. Sanāksmes norisināsies 27.februārī Briselē.
VLP sanāksmes darba kārtībā ietverti trīs jautājumi, proti, Bulgārijas prezidentūras prioritāšu prezentācija, 22.marta un 23.marta Eiropadomes sagatavošana, kā arī likuma vara Polijā. EK informēs dalībvalstis par 2016.gada 20.decembrī pieņemtajiem trīs lēmumiem par likuma varu Polijā - rekomendēt ES Padomei uzsākt tā sauktā 7.1.panta procedūru, nosūtīt Polijai ceturto rekomendāciju, kas papildina trīs iepriekšējās, un vērsties ES Tiesā pret Poliju par pieņemto Likumu par vispārējo tiesu sistēmas organizāciju.
Latvijas nostājā pausts - kā izriet no Līguma par ES, ES ir izveidota un pastāv, balstoties vērtībās, tajā skaitā likuma varā. Savukārt Latvija vienmēr atbalstījusi likuma varas dialoga izveidi un īstenošanu ES Padomē. Nostājā atgādināts, ka pērn maijā un septembrī VLP notika diskusija par likuma varu Polijā. Abu diskusiju laikā Latvija aicināja EK un Poliju uz atvērtām un konstruktīvām sarunām situācijas risinājumam. EK lēmuma rekomendēt ES Padomei uzsākt 7.1.panta procedūru kontekstā, Latvija uzskata, ka šo sarunu potenciāls nebija izsmelts un būtu bijis lietderīgi turpināt dialogu.
"Uzskatām, ka dialogs vēl arvien ir iespējams. Uz to, norāda pēdējā laika tikšanās un sarunas starp Polijas un EK amatpersonām. Ceram, ka šo sarunu rezultātā tiks panākts pusēm pieņemams risinājums. Saskaņā ar procedūru ES Padomē vēlamies uzklausīt abu pušu - EK un Polijas - viedokli. Tikai pēc abu pušu uzklausīšanas Latvija formulēs savu nostāju," teikts dokumentā.
Tradicionāli prezidentūras vadītajā pirmajā VLP sanāksmē darba kārtībā ir jautājums par prezidentūras prioritātēm, tādēļ tiks prezentētas Bulgārijas prioritātes - Eiropas un jaunatnes nākotne, Rietumbalkānu Eiropas perspektīva un savienojamība, drošība un stabilitāte spēcīgā un vienotā Eiropā un nākotnei svarīgā digitālā ekonomika un nepieciešamās prasmes.
Latvija savā nostājā pauž, ka tai ir svarīga dzīves līmeņa izlīdzināšanās starp ES dalībvalstīm. Savukārt migrācijas jomā svarīgi turpināt visaptverošu pieeju, stiprinot ārējo robežu pārvaldību, veltot maksimālas pūles efektīvas atgriešanas politikas īstenošanai un sadarbībai ar galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. Patvēruma politikas reformas jautājumā jārod visām dalībvalstīm pieņemams risinājums, nostājā norādījusi ĀM.
Tāpat Latvija līdzīgi kā Bulgārija atbalsta Rietumbalkānu valstu ES perspektīvu. Šo valstu integrācijas process ES ir atkarīgs no katras valsts individuālā snieguma. Latvija nostājā aicina Bulgārijas prezidentūru uzturēt arī Austrumu partnerību kā ES ārpolitikas prioritāti. Tāpat Latvija atbalsta darba turpināšanu iekšējās un ārējās drošības jomās, Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu, un ir gandarīta, ka Bulgārija turpinās strādāt pie konkurētspējas un izaugsmes jautājumiem.
Tikmēr VLP sanāksmes darba kārtībā iekļauts jautājums par stāvokli Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunās un gatavošanās Eiropadomei 22.martā vai 23.martā. Latvijas nostājā skaidrots, ka ES piedāvātie pārejas perioda nosacījumi nodrošinātu sakārtotu pāreju starp Lielbritānijas izstāšanos no ES un vienošanos par ES un Lielbritānijas attiecībām nākotnē.
Latvija uzskata, ka ir būtiski, ka Lielbritānija nāktu klajā ar nostāju par vēl atlikušajiem, neatrisinātajiem izstāšanās jautājumiem, piemēram, tirgū izvietotās preces līdz Lielbritānijas izstāšanās brīdim, muitas procedūras, publiskā iepirkuma procedūras, iesāktās procedūras starp Lielbritāniju un ES institūcijām un starp Lielbritānijas iestādēm un ES 27 dalībvalstu iestādēm. Tāpat būtiski, ka Lielbritānija nāktu klajā ar nostāju par pārejas perioda nosacījumiem un redzējumu par nākotnes sadarbību ar ES, teikts pozīcijā, piebilstot, ka Latvijas un ES interesēs ir nodrošināt skaidrību tās pilsoņiem, uzņēmējiem, kā arī starptautiskajiem partneriem.
Latvijas delegāciju sanāksmēs vadīs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).