Sabiedrība Latvijas valdību netraucē
Ministru prezidents Māris Kučinskis savas valdības divu gadu jubilejā izcēla faktu, ka valdība visu šo laiku varējusi strādāt atbilstoši savai deklarācijai un plāniem, nevis ārkārtas situāciju prasībām.
Ja valdībai iet labi, tad arī sabiedrībai nevar klāties pārmērīgi slikti. Šāda sasaiste nedod garantijas, ka tieši valsts iestāžu dēļ slikti un pat ļoti slikti neklājas atsevišķiem cilvēkiem. Ar to domāti tādi gadījumi kā Ainažos, kur par bērnu slimnīcu nosauktā iestādē bērnus piesien pie gultām, lai viņi netraucētu personālu, kurā ārstu nemaz nav. Nejaušā sakritība starp šā gadījuma izpeldēšanu sabiedrības uzmanības centrā un M. Kučinska rīkoto preses konferenci bija viens no ieganstiem norādīt, ka dzīve no valdības dokumentiem mēdz atšķirties ļoti lielā mērā. «Ja tiks atklāta sistēmiska problēma, tad tiks veiktas attiecīgas izmaiņas. Ja šis būs tikai viens gadījums, tad to varēs novērst ar stingrāku uzraudzību un cilvēku profesionalitātes stiprināšanu,» atbildēja M. Kučinskis tieši par Ainažu gadījumu.
Šeit citētā formulējuma variācijas bija M. Kučinska komentārs par vēl citu sakritību starp viņa valdības pastāvēšanas jubileju un brīdi, kad cilvēki saņem algas par darbu kopš šā gada 1. janvāra, kad stājās spēkā nodokļu izmaiņas jeb solījumi, ka nodokļi par ienākumiem no darba tikšot samazināti. Īstenībā laimīgi tie, kuriem reālas algas nodokļu dēļ nav samazinājušās. Pie tā paša izskanēja arī žēlošanās grāmatvežu vārdā, ka viņiem uzliktas papildu darbības algu rēķināšanā un pēc tam vēl nākas skaidrot pārējiem darbiniekiem, kā tas var būt, ka nodoklis it kā zemāks, bet alga arī zemāka. M. Kučinskis atbildēja, ka tik nopietnu lietu kā nodokļu reformu nevar vērtēt pēc pirmajiem jeb atsevišķu cilvēku iespaidiem. Nodzīvosim gadiņu un tad palūkosimies, kas no reformas kopumā sanācis un ko tur vajadzētu grozīt.
Visticamāk, ka arī sabiedrība ir ar mieru nodzīvot vēl vismaz to nepilno gadu, cik M. Kučinska valdībai atlicis atbilstoši Latvijas Satversmes noteiktajai Saeimas un pēc tam arī valdības nomaiņai šā gada rudenī. M. Kučinskis solīja nākamajai valdībai atstāt mantojumā nevis formāli, bet pēc būtības sagatavotu valsts 2019. gada budžeta projektu un citus plānus, kuru izpilde sniedzas pāri viņa valdībai atvēlētajam laikam.
Sabiedrības iecietību iespējams izskaidrot ar naudas plūsmām, kas tieši M. Kučinska valdības laikā sasniedz Latviju. Pirmkārt, tā ir nauda no Eiropas Savienības palīdzības fondiem. Otrkārt, tie ir Eiropas Centrālās bankas emitētie un rietumeiropiešiem izdalītie eiro, par kuriem rietumeiropieši cenšas kaut ko nopirkt bez tielēšanās par cenām, jo iegūt par šo naudu kaut ko ir labāk, nekā neiegūt neko un piedevām maksāt komercbankām par šīs naudas glabāšanu. Agrāk vai vēlāk, taisnīgāk vai netaisnīgāk, bet kaut cik daudz no šīs naudas nonāk līdz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jautājums, vai ar šo naudu pietiks dzīves dārdzības pieauguma segšanai, un kas notiks, kad sabiedrības vairākums atklās, ka ierastā dzīves līmeņa saglabāšanai viņiem naudas vairs nepietiek.