KNAB atzīst, ka aģitācijas uzraudzība internetā sagādā problēmas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apliecina, ka ir spējīgs uzraudzīt politisko aģitāciju sociālajos medijos, tomēr regulējums aģitācijas laikā attiecībā uz ierobežojumiem internetā nav pietiekams un neatbilst mūsdienu interneta attīstības tendencēm, norāda KNAB.

Nesen apstiprinātā KNAB stratēģija turpmākajiem diviem gadiem paredz, ka biroja nozīmīgākie resursi tiks koncentrēti, lai pilnveidotu partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzību un apkarotu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā ar mērķi mazināt naudas lomu politikā.

Ņemot vērā politisko procesu intensitāti, pastāv būtisks risks, ka priekšvēlēšanu laikā nepieciešamie finanšu līdzekļi partiju darbības nodrošināšanai var tikt iegūti ne vien no likumīgiem, bet arī slēptiem finanšu avotiem jeb "melnajām kasēm". Partiju pārstāvju ciešā saistība ar to sponsoriem, kuri papildina partiju kases, var ietekmēt arī politisko dienas kārtību un lēmumu pieņemšanu, tādēļ partiju finansēšanas kontrolei šajā periodā ir pievēršama pastiprināta uzmanība, teikts stratēģijā.

Veicot partiju saņemto ziedojumu pārbaudes, KNAB konstatējis, ka gandrīz 25% ziedojumu tiek veikti, ziedojot attiecīgo privātpersonu visus iepriekšējo trīs gadu laikā gūtos ienākumus, kas rada aizdomas par šo līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Efektīva partiju finansēšanas kontrole ir cieši saistīta ar šo fizisko personu ienākumu legalitātes kontroli valstī kopumā. Šobrīd spēkā esošais normatīvo aktu regulējums pieļauj šādu ziedojumu veikšanu un kontrolējošām institūcijām ir ierobežotas iespējas pierādīt, ka faktiski nav iespējams ziedot visus savus legāli gūtos ienākumus partijai, neatstājot personai nekādus finanšu līdzekļus iztikai. Tādējādi pastāv bažas, ka ļoti liels ziedotāju īpatsvars faktiski ir starpnieki un neizmanto savus legālos ienākumus ziedojumiem, bet gan citu, neidentificētu avotu finanšu līdzekļus, norādīts stratēģijā.

KNAB atgādina, ka Finansēšanas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, paredz, ka fiziskas personas drīkst veikt ziedojumus, iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo ziedojumu, biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

Neskatoties uz dažādiem atklātības nodrošināšanas mehānismiem politisko partiju finansēšanā, joprojām pastāv risks, ka atsevišķi lieli ziedojumi partijām tiek veikti no neatļautiem finanšu avotiem, aizsegam izmantojot Latvijas pilsoņu identitātes.

Turklāt riski būtiski pieaug tieši priekšvēlēšanu aģitācijas periodos. Pārbaužu gaitā iegūtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka partiju darbības nodrošināšanai un priekšvēlēšanu aģitācijai tiek izmantoti līdzekļi, kas netiek reģistrēti partiju grāmatvedībā.

Šobrīd likums nosaka ierobežojumus un aizliegumus priekšvēlēšanu aģitācijas veicējiem un priekšvēlēšanu aģitācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai partijas aģitācijas kampaņām tērētu mazāk finanšu līdzekļus un neizmanto valsts un pašvaldību administratīvos resursus. Tomēr regulējums aģitācijas laikā attiecībā uz ierobežojumiem internetā nav pietiekošs un neatbilst mūsdienu interneta attīstības tendencēm, tāpēc ir pilnveidojams.

KNAB norāda, ka atbilstoši iesniegtajās vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādītajai informācijai politiskās partijas un to apvienības 2017.gada pašvaldību vēlēšanu izdevumiem kopumā bija izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse summas bija izlietota par reklāmas izvietošanu. KNAB no pārbaudāmiem un identificējamiem avotiem ir secinājis, ka kopējā priekšvēlēšanu aģitācijai internetā iztērētā summa ir aptuveni 115 000 eiro.

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" analīze gan liecina, ka kopējā partiju pašreklāmas summa internetā pirms pašvaldību vēlēšanām bija aptuveni 117 000 eiro jeb 10,6% no visiem reklāmas izdevumiem.

KNAB savukārt norāda, ka atšķirība starp "Re:Baltica" datiem un KNAB ir apmēram 2000 eiro, kas nevarētu būt par pamatu secinājumam, ka KNAB nevar izkontrolēt priekšvēlēšanu aģitāciju internetā.

"Re:Baltica" izpilddirektore Sanita Jemberga aģentūrai LETA paskaidroja, ka iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu kampaņā sociālais tīkls "twitter" no Latvijas nav saņēmis nevienu, bet sociālais tīkls "facebook" saņēmis 12 pieprasījumus par kontiem un to saimniekiem. "Tie attiecas uz krimināllietām, bet KNAB pārskatā par pašvaldību vēlēšanu kampaņas pārbaudēm neviena tāda nav atrodama. Vēl vairāk - tur nav atrodama neviena lieta par pārkāpumiem, piemēram, administratīvo resursu izmantošanu, kampaņai sociālajos tīklos," norāda Jemberga.

Reaģējot uz "Re:Baltica" analīzi, KNAB uzsvēra, ka nedrīkstot atklāt veicamo pārbaužu metodes un paņēmienus, kuras tiek izmantotas iespējamā pārkāpuma identificēšanai un atklāšanai, un tā sankcionēšanai, jo informācijas publiska izpaušana par pārbaužu veikšanas metodiku var būtiski kaitēt sekmīgai pārkāpuma atklāšanai.

KNAB atgādināja, ka priekšvēlēšanas aģitācijas pārkāpumu identificēšanā KNAB ir ļoti būtiska sadarbība ar sabiedrību, saņemot no tās locekļiem informāciju par iespējamās prettiesiskās aģitācijas faktiem.