Komisijai nodod pētīt iniciatīvu par bilingvālās izglītības saglabāšanu

Saeimas Prezidijs šodien nodeva izskatīšanai parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu par bilingvālās izglītības saglabāšanu.

Likums nosaka, ka iniciatīvas, kuras saņēmušas 10 000 iedzīvotāju parakstus, jānodod izskatīšanai Mandātu komisijā. Komisija parasti šādos gadījumos savās sēdēs uzklausa gan iesniedzēju, gan atbildīgo valsts institūciju viedokli un pēc tam piedāvā parlamentam izšķirties par nostāju vai tālākajiem soļiem šajā jautājumā.

Iniciatīvas pārstāve Jeļena Bačinska Prezidija sēdē norādīja, ka pirms jaunu izmaiņu īstenošanas nepieciešams veikt iepriekšējās reformas seku zinātnisko izpēti un novērtēšanu. Viņa pauda, ka tas neesot darīts. Iniciatīvas pārstāve akcentēja, ka nepieciešams zinātniski pamatot plānoto reformu nepieciešamību.

Bačinska arī vērsa uzmanību, ka attiecībās reformas plāni ir jāapspriež ar mērķauditoriju - mazākumtautību skolu pedagogiem, skolēnu vecākiem un pašiem audzēkņiem. Tāpat viņa norādīja, ka plānotā reforma esot pretrunā ar Satversmes normām.

Kā ziņots, iniciatīvas autors Deniss Barteckis mudina iebilst pret "Izglītības un zinātnes ministrijas nodomiem visās nacionālo minoritāšu vidusskolās ieviest mācības latviešu valodā".

F64

"Ja tiks īstenoti izglītības ministra Kārļa Šadurska (V) plāni, mēs riskējam nodarīt nelabojamu kaitējumu izglītības kvalitātei. Mūsu bērnu izglītībai. Mūsu bērniem," teiks iniciatīvas pieteikumā.

Idejas autors pieņēmis, ka reformas rezultātā bērniem būs grūtāk apgūt mācību materiālu, tāpēc viņu zināšanas, salīdzinot ar latviešu bērniem, kuri mācīsies savā dzimtajā valodā, pasliktināsies. "Apgūt zinātņu pamatus, piemēram, ķīmijā vai fizikā, valodā, kas nav dzimtā, ir grūtāk," pārliecināts Barteckis. Tāpat viņam neesot saprotams, kā un kurš krievu tautības bērnam latviešu valodā skaidros angļu valodas gramatiku.

Barteckis sašutis, ka Šadurskim neesot skaidra un sabiedrībai izklāstīta reformas īstenošanas plāna, kā arī cilvēkresursu. Viņš atsaucas uz Valsts prezidents Raimonda Vējoņa atziņu par to, ka, ja reforma tiks ieviesta tūlīt, var rasties problēmas skolotāju sagatavošanā.

"Gan mums, gan jums ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumi par valodu vienmēr parādās dienaskārtībā tieši pirms vēlēšanām. Neļausim padarīt mūsu bērnus par sīknaudu politiķu rokās!" iniciatīvas pieteikumā pauž Barteckis.

Jau vēstīts, ka 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.

Kā ziņots, Ministru kabinets janvārī atbalstīja ieceri no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Pārmaiņas noslēgt paredzēts 2021./2022.mācību gadā.