Saskaņu pārstāvošais Saeimas deputāts Jānis Tutins (attēlā), iespējams, Saeimas Nacionālās drošības komisijā varēs uzsākt pilnvērtīgu darbu. Ģenerālprokurors atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru politiķim tika liegta iespēja iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Gadījumi, kad ģenerālprokurors atceļ SAB lēmumu, ir ārkārtīgi reti. Prokuratūra norāda, ka tas apliecinot, cik ļoti detalizēti un izsvērti ir biroja lēmumi par liegumu iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, taču, izvērtējot SAB atteikumu attiecībā uz J. Tutinu, prokuratūrai radušās šaubas par tā pamatotību un birojam uzdots veikt papildu pārbaudes. Neoficiāla informācija liecina, ka J. Tutinam būs jāiztur tā dēvētā melu detektora jeb poligrāfa pārbaude.
Atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvijā poligrāfa ekspertīzes rezultātus atzīst kā pierādījumus, arī Augstākajā tiesā. Latvijā poligrāfa ekspertīzes veic Tiesu ekspertu padomē apstiprinātās metodes autors. Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijas Policijas akadēmijā profesora Anrija Kavaliera vadībā, iesaistot arī tiesībsargājošās iestādes un speciālistus psiholoģijas un citās jomās, tika veikts pētījums, lai šo metodi ieviestu kā tiesu ekspertīzi, kas vairāku gadu laikā pakāpeniski arī izdevās.
Tutins līdzīgi citiem politiķiem, kuriem liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, kategoriski noliedz, ka viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kādā informācijā balstīts SAB lēmums. Pēc prokuratūras atbildes saņemšanas viņš neslēpj gandarījumu. Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, runājot par pozitīvo jaunumu, ir lakonisks: «Mēs taču zinām, kuru virzīt uz šo komisiju.»
Jāatzīst, ka ģenerālprokurora lēmums nenozīmē, ka J. Tutins iegūs tiesības piekļūt valsts noslēpumam. Likums paredz, ka SAB arī pēc atkārtotas pārbaudes var saglabāt iepriekšējo viedokli.
Neraugoties uz to, SAB J. Tutinam dotais atteikums Vienotībai palīdzēja saglabāt Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu. Komisijā vēl līdz No sirds Latvijai frakcijas izjukšanai strādāja seši deputāti, kuriem pēc Solvitas Āboltiņas aiziešanas no Saeimas bija jāievēlē sev jauns priekšsēdētājs.
Uz šo amatu pretendēja arī Latvijas Reģionu apvienības politiķis Jānis Ruks, kura kandidatūru, visticamāk, būtu atbalstījuši pārējo divu opozīcijas partiju pārstāvji. Taču J. Tutins jau aizvadītā gada nogalē no SAB bija saņēmis atteikumu, un, atrazdamies situācijā, kurā tiek apšaubīta viņa lojalitāte valstij, politiķis izvēlējās nepiedalīties sēdē, kurā vēlēja priekšsēdētāju, kaut arī likums viņam to neliedza. Līdz ar to - trim koalīcijas pārstāvjiem balsojot par Inesi Lībiņu-Egneri - Vienotība saglabāja šo ietekmīgo amatu, kas garantē arī tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs. Padome tuvākajā laikā arī lems par SAB priekšnieka amata kandidātu, jo biroju pašlaik vadošajam Jānim Maizītim maijā beigsies pilnvaru termiņš.