Valdībā joprojām nav skaidrības attiecībā uz Stambulas konvenciju
 
©EPA/Scanpix

Valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju, taču konkrēti termiņi lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā (MK) pagaidām netiek nosaukti.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien žurnālistiem apliecināja, ka valdībā turpināsies diskusijas par Stambulas konvenciju. Politiķis skaidroja, ka paredzams, ka šajā jautājumā turpināsies tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) un Labklājības ministrijas pārstāvju, kā arī partiju diskusijas.

Pastāvot atšķirīgi skatījumi par Stambulas konvencijas saturu, tāpēc ekspertiem būs jāsaliek pa plauktiņiem, "vai tas ir viedoklis vai tie ir argumenti", norādīja premjers.

Vaicāts, vai MK lēmumu šajā jautājumā varētu pieņemt līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, premjers atbildēja, ka pagaidām diskusijas ir bijušas par maz, taču viņš cer, ka "tajā brīdī, kad tas būs iespējams, tiksim galā".

Valdības vadītājs vērsa uzmanību, ka Latvijā Stambulas konvencijas jautājumos ir "laba likumdošana", jo par vardarbību ir noteikta kriminālatbildība. Tāpat valstī tiek aizsargāta dzimumu līdztiesība, uzsvēra Kučinskis.

Premjers atgādināja, ka gala lēmumu attiecībā uz konvencijas ratificēšanu jāpieņem Saeimai.

Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams.

Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Ministru kabineta komitejas sēdē 22.janvārī bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja ministrijā, starptautiskos līgumus, kam pievienojas arī ES, ir ierasta prakse ratificēt pēc tam, kad tas izdarīts ES dalībvalstu nacionālajos parlamentos, tomēr ir iespējama arī situācija, ka ES Padome konvenciju ratificē pirms Latvijas.

"Šāds gadījums var radīt potenciālas juridiskas pretrunas, jo, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm būs jādarbojas atbilstoši Stambulas konvencijai, neatkarīgi no tā, vai šīs dalībvalstis pašas to būs ratificējušas," uzsvēra ministrijā.