Artusam Kaimiņam nepatikšanas ar ienākumu deklarāciju

No frakcijām neatkarīgo deputātu Artusu Kaimiņu Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītā gada nogalē administratīvā kārtā sodījis par valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītu aizņēmumu.

Tiesa, deputāts, par kura izslēgšanu no Saeimas sēdes šonedēļ lems parlaments, visticamāk, nav vienīgais, kas Saeimas rudens sesijas laikā iedzīvojies administratīvajā sodā, taču Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārējo grēkāžu sarakstu pagaidām neizplata.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Neatkarīgajai paskaidroja, ka pēc katras Saeimas sesijas tiek apkopoti deputātiem aizvadītās sesijas un starpsesiju pārtraukumā piemērotie sodi. Informācija par tiem jau esot saņemta, taču komisijas priekšsēdētājs ar to vēl neesot iepazinies, tāpēc šī informācija pagaidām nav publiski pieejama. Parasti deputāti tiek sodīti par ātruma ierobežojumu pārkāpumiem, dažādām nedienām ar nodokļiem vai citām sadzīviskām lietām, arī par auto novietošanu neatļautās vietās.

Savukārt VID publiski pieejamo datu bāzu sniegtā informācija liecina, ka A. Kaimiņš sodīts, jo viņš savā deklarācijā par 2016. gadu nav uzrādījis, ka aizņēmies 13 tūkstošus eiro.

Var pieņemt, ka aizņēmumu deputāts nav uzrādījis aizmāršības pēc un tam ir pilnīgi legāla izcelsme, jo saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro, taču deputātam piemērots vien 25 eiro liels naudas sods.

Ar A. Kaimiņu Neatkarīgajai neizdevās sazināties, taču, iespējams, ka politiķis naudu aizņēmies, lai iegādātos jaunu automašīnu. Saskaņā ar viņa iesniegto deklarāciju un publiski pieejamo informāciju 2016. gadā A. Kaimiņš avārijā cietušā BMW 318 braucamrīka vietā iegādājās desmit gadu vecu Land Rover Discovery apvidus automašīnu. Tiesa, publiski viņš paudis, ka auto maksājis vien sešus tūkstošus eiro. Taču arī 13 tūkstošu parāda atdošana deputātam īpašas problēmas nevajadzētu sagādāt. Saskaņā ar VID datu bāzēs pieejamo informāciju A. Kaimiņš gadā vidēji nopelna 29 tūkstošus eiro.

Vēl līdz 2016. gada pavasarim spēkā bija likuma norma, kas paredzēja, ka pret Saeimas deputātu nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. Taču šī valsts pamatlikuma norma tika grozīta.

Kā norādīja Satversmes grozījumu iesniedzēji, imunitātes mērķis ir nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Atsaucoties uz starpvalstu pretkorupcijas organizāciju GRECO, likumprojekta anotācijā norādīts, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā.

Imunitāte būtu jānosaka pietiekami šauri, un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, sodīšana par kuriem nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļa darbību.

Lai nodrošinātu, ka sabiedrība joprojām var uzzināt par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, par likumprojekta virzību atbildīgā Juridiskā komisija likumprojektu trešajā lasījumā papildināja ar kārtību, kādā tiks paziņots par administratīvi sodītajiem deputātiem.

To dara Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, reizi kārtējās sesijas laikā Saeimas sēdē paziņojot par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem.