Vēlēšanām gatavo alternatīvu "Saskaņai"
 
©F64 Photo Agency

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka savu enerģiju nolēmusi pilnībā veltīt priekšvēlēšanu kampaņai. Šādi viņa skaidro to, kāpēc jau tuvākajā laikā atteiksies no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta. Politikas eksperti lēš, ka T. Ždanokai ir reāla iespēja pie sevis pārvilināt daļu līdzšinējā Saskaņas elektorāta.

Pēdējo reizi Latvijas Krievu savienība (LKS), kas tolaik bija pazīstama kā Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Saeimā tika ievēlēta 9. Saeimā. Nākamajos trijos sasaukumos šim politiskajam spēkam neizdevās pārvarēt 5% barjeru. Arī šobrīd LKS reitingi nevedina domāt, ka šim politiskajam spējam izdosies iekļūt parlamentā, jo vēl decembrī tā reitingi nesasniedza pat viena procenta atzīmi.

Taču jāatzīst - labāks laiks sava mundiera spodrināšanai un mēģinājumam ieņemt Saeimas namu kaut ar pāris opozīcijas mandātiem var nepienākt. Par to parūpējusies gan tradicionāli par krievvalodīgā elektorāta partiju dēvētā Saskaņa, kas paziņojusi par līgumu ar Krievijas varas partiju laušanu un nepietiekami iestājas par krievvalodīgo interesēm izglītības sistēmas reformas kontekstā, gan valdība, kura atbalstījusi reformu, kas mazinās krievu valodas īpatsvaru vispārējās izglītības programmās.

Par to, ka uz nacionālās kārts LKS liks lielāko priekšvēlēšanu likmi, liecina partijas paziņojumā uzsvērtais, ka šis gads būs «izšķirošais Latvijas krievu liktenī» un «no mums [LKS] ir atkarīgs - būt vai nebūt krievu skolām, vai mēs nosargāsim tiesības uz dzimto valodu nākamajām paaudzēm».

Šo lozungu nešanu tautās LKS uzticējusi T. Ždanokai, kas arī apņēmusies startēt vēlēšanās, ja vien viņai šādu iespēju neliegs Satversmes tiesa. Spēkā esošais likums liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Šķiet, T. Ždanoka Eiroparlamenta pamešanai un priekšvēlēšanu kampaņas pārņemšanai gatavojusies jau ilgāku laiku, jo jau pērn oktobrī viņa vērsusies Satversmes tiesā un apstrīdējusi likuma normu, kas liedz kandidēt vēlēšanās.

Ja Satversmes tiesa neņems vērā ģeopolitisko situāciju, ļoti iespējams, ka T. Ždanokas prasību apmierinās. Šo normu Satversmes tiesā apstrīdēja jau 2000. gadā. Toreiz tiesa atzina, ka ieviestie ierobežojumi bijuši samērīgi un atbilstoši. Vienlaikus gan atzina, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi nevar būt bez termiņa, ka tie nevar pastāvēt ilgstoši un ir regulāri jāpārskata.

Politologs Filips Rajevskis atzīst, ka, pateicoties jau piesauktajām aktualitātēm, šī LKS var būt pēdējā iespēja par sevi ieinteresēt vēlētājus.

Vienlaikus eksperts ļoti skeptiski vērtē LKS piecu procentu barjeras pārvarēšanas potenciālu, taču status quo var mainīties, ja no Saskaņas Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins nolemj kandidēt vēlēšanās, pievienojoties LKS sarakstam.

«Ja Ždanoka apvienojas ar Mamikinu, tad viņi var nokost ievērojamu daļu Saskaņas vēlētāju pīrāga un pārkāpt piecu procentu barjeru. Bez Mamikina tur nav nekādas perspektīvas,» atgādinot, ka A. Mamikins ir viens no krievvalodīgo mīlētākajiem politiķiem, saka eksperts.