Solvita Āboltiņa šonedēļ novadīs pēdējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdi, noliks mandātu un atstās komisijas priekšsēdētāja amatu vakantu. Vienotība to vēlas saglabāt, taču sastapusies ar šķēršļiem, kuru pārvarēšana lielā mērā atkarīga no Saskaņas.
Aizejot S. Āboltiņai, Vienotība uz Nacionālās drošības komisiju (NDK) un tās priekšsēdētāja amatam plāno virzīt Inesi Lībiņu-Egneri. Koalīcijas partneriem pret viņas kandidatūru nav iebildumu, taču viņi arī nesteidzas palīdzēt atrisināt radušos situāciju.
Proti, NDK pa vienam deputātam no katras pārstāvētas visas sešas Saeimas frakcijas. Tādējādi, lai kļūtu par komisijas priekšsēdētāju, I. Lībiņai-Egnerei nepieciešamas četras balsis. Pieņemot, ka viņa balsos pati par sevi, politiķei garantētas trīs balsis, bet ceturto sameklēt var būt sarežģīti, jo savu kandidatūru uz NDK priekšsēdētāja amatu pieteikusi arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Tā virzīs komisijā strādājošo Jāni Ruku, kurš aģentūrai LETA jau apliecinājis, ka ir gatavs uzņemties šos pienākumus, ja viņu ievēlēs. Neoficiāla informācija liecina, ka J. Ruka kandidatūra tīkamāka varētu šķist arī No sirds Latvijai (NSL) frakcijai. Tas savukārt nozīmē, ka Vienotībai, lai I. Lībiņas-Egneres kandidatūra gūtu vairākumu, jāspēj atrunāt NSL vai pierunāt Saskaņu.
Saskaņu NDK pārstāvošais Jānis Tutins, piemēram, var nepiedalīties komisijas sēdē, kurā tiek ievēlēts jaunais priekšsēdētājs. Tādējādi komisija ar pieciem deputātiem joprojām saglabās kvorumu, bet Vienotības I. Lībiņai-Egnerei, lai kļūtu par priekšsēdētāju, pietiks ar trim balsīm pret divām.
Jāatgādina, ka Satversmes aizsardzības birojs atteica J. Tutinam tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un tas pilnvērtīgu darbu NDK padara par neiespējamu.
Deputāts biroja lēmumu pārsūdzējis pie ģenerālprokurora, taču atbildi pagaidām nav saņēmis. «Grūti pateikt. Padomāšu, vai būtu ētiski šajā puspakārtajā stāvoklī piedalīties komisijas sēdē,» jautāts, vai viņš atbalstītu I. Lībiņas-Egneres kandidatūru, norādot uz pārsūdzēto SAB lēmumu, saka J. Tutins. Viņš arī noliedz, ka kāda no ieinteresētajām pusēm būtu vērsusies pie viņa, lai panāktu atbalstu savai kandidatūrai. «Esmu pārāk patstāvīgs, lai mani kāds uzrunātu,» saka politiķis.
Arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka J. Tutinam pirms ģenerālprokurora lēmuma labāk būtu nepiedalīties balsojumā. «Vai tas nebūtu dīvaini, ja ies vēlēt amatpersonu bez piecām minūtēm promgājējs? Ceru, ka prokurors dos skaidrojumu pirms balsojuma,» saka politiķis un piebilst, ka J. Tutinam NDK amatpersonu ievēlēšanā ar frakciju nav jākonsultējas.
Tikpat labi Saskaņa var mēģināt ietirgot savu atbalstu Vienotībai, kura, kaut arī novārdzināta un ietekmi zaudējusi, līdz Saeimas vēlēšanām vēl var būt vērtīgs sabiedrotais.
Jāpiebilst - Saeimā mēļo, ka Vienotības partneri koalīcijā, it īpaši Zaļo un zemnieku savienība, nemēģina iesaistīties sarunās par I. Lībiņas-Egneres kandidatūras nostiprināšanu, jo vēlas tuvināties Latvijas Reģionu apvienībai. Lai pielabinātos tai, ZZS netraucējot reģionāļu spēlē par NDK priekšsēža vietu. Turklāt viens no rezerves plāniem paredzot, ka LRA, lai tā atkāptos no amata NDK, Vienotība piedāvās Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja amatu, kurā pašlaik strādā partiju Kustība PAR dibinājusī, bet Vienotības frakciju neatstājusī Lolita Čigāne.