Rinkēvičs brīdina, ka Ziemeļkorejā notiekošais skar arī Latviju

© Flickr

Jaunā gada lielākie ārpolitikas izaicinājumi būs situācija Ziemeļkorejā, nemieri Tuvajos Austrumos, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" sarunu otrā kārta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Runājot par situāciju Ziemeļkorejā, ministrs uzsvēra, ka nebūt nav tā, ka ģeogrāfiskā attāluma dēļ šī problēma Latviju neskar. Sarunām ar Ziemeļkoreju tikuši meklēti dažādi formāti, bet vienīgās saņemtās atbildes ir jauni kodolieroču un ballistisko raķešu izmēģinājumi, sacīja Rinkēvičs. Viņš neslēpa, ka gaidāmo Olimpisko spēļu tuvuma dēļ situācija Ziemeļkorejā tiek īpaši monitorēta.

Ministrs brīdināja, ka, tiklīdz Ziemeļkoreja pret kādu valsti pielietos fizisku spēku vai arī kāda no tās raidītajām "eksperimentālajām" raķetēm skars citu valsti, situācija kļūs nekontrolējama.

Iedziļinoties Tuvo Austrumu problemātikā, Rinkēvičs izcēla Irānā notiekošos protestus. Ministrs uzsvēra, - tas, ka protestētāji tiek apspiesti ar spēku, var radīt nopietnus sarežģījumus. Tomēr pagaidām informācija par situāciju šajā zemē pienākot diezgan pretrunīga.

Saistībā ar "Brexit" Rinkēvičs atgādināja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunu pirmā fāze pērn sekmīgi noslēdzās, tomēr otrā fāze noteikti būs daudz grūtāka. "Jāatceras, ka nekas nav sarunāts, kamēr viss nav sarunāts," komentējot "Brexit" sarunas pauda ministrs, pieminot arī Latvijai būtiskos jautājumus. Pēc Rinkēviča teiktā, šogad mūs gaida vēl daudzi mēneši intensīva darba, līdz rudenī varētu sākties "Brexit" dokumentu ratifikācijas process.

Intervijā "Rīta panorāmai" ārlietu ministrs arī nedaudz pieskārās situācijai Krievijā un ASV. Attiecībā uz Krieviju Rinkēvičs pauda viedokli, ka nekādas būtiskas izmaiņas šis vēlēšanu gads mūsu kaimiņvalstij neatnesīs. Savukārt attiecībā uz ASV ministrs atzīmēja, ka tās prezidents Donalds Tramps ir pierādījis, ka nebūt nav tik neprognozējams, kā daudzi sākotnēji uzskatīja.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais