Āboltiņa bažījas par nākamās Saeimas sastāvu

© F64

Politiķe Solvita Āboltiņa, kura drīzumā noliks deputātes mandātu, ir bažīga, ka nākamās Saeimas sastāvs varētu būt sašķeltāks.

"Man ir bažas, kas Saeimas sastāvs varētu būt sašķeltāks. Skaidrs, ka sastāvs mainīsies. No pašlaik parlamentā nepārstāvētām partijām tajā varētu iekļūt Jaunā konservatīvā partija, par citām partijām man ir grūti teikt, jo vēl ir atklāts jautājums, kādas partiju apvienības izveidosies. "Vienotībai" ir iespējas pārvārēt 5% barjeru," intervijā aģentūrai LETA sacīja Āboltiņa.

Viņasprāt, Saeimā ievēlēto spēku, tā dēvēto latvisko partiju sašķeltība var būt par pamatu tam, ka kāds var izvēlēties veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Tad līdzšinējie "Saskaņas" soļi - līguma laušana ar "Vienoto Krieviju", partijas priekšsēdētāja Nila Ušakova tikšanās ar NATO pārstāvjiem un citi - var būt kā attaisnojums kādai no partijām, kura varētu apsvērt iespēju sadarboties ar "Saskaņu".

Kā ziņots, Āboltiņa 21.decembrī pēdējo reizi piedalījās Saeimas sēdē pirms deputātes mandāta nolikšanas. Visticamāk, Āboltiņa zaudēs mandātu 11.janvārī, kad mandāts tiks apstiprināts parlamentārietim, kurš strādās viņas vietā.

"Vienotības" valde 6.novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad "Vienotība" sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

Āboltiņa vadīja "Vienotību" kopš 2011.gada - līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad "Vienotība" bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāja. Āboltiņas vadībā "Vienotība" ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Politika

Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”. Saeimas deputāti, kuri piedalījās diskusijā, šo jautājumu apņēmušies skatīt atbildīgās komisijas sēdē.

Svarīgākais