Mītiskais un vilinošais Latvijas mērķis – ES kodols
«Latvijai jābūt Eiropas Savienības kodolā, nevis tās perifērijā,» savā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Skan pietiekami ambiciozi, taču nav īsti skaidrs, kas ir šis kodols un vai mēs tajā jau esam. Vienota redzējuma par šo kodolu nav arī tiem, kam bijusi vai joprojām ir teikšana valsts ārpolitikas veidošanā.
«Es vairākas reizes esmu uzdevis šo jautājumu [kas ir Eiropas Savienības kodols] ārlietu ministram, bet no ministra neesmu saņēmis atbildi. Mani nepamet sajūta, ka nav definēts, kas tas ir,» saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols. Taču politiķim ir savs skaidrojums - Eiropas kodols ir eirozona. «Vismaz tā pasniedz tās valstis, kas uzņemas līderību,» piebilst R. Kols.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijā strādājošais Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka Eiropas kodols ir monetārā savienība, tātad Latvija jau atrodas tajā. «Mēs jau esam kodolā, tā ir eirozona,» ir pārliecināts politiķis, kas Eiropas Savienības kodola centrā redz Vāciju.
Līdzīga, taču ar būtiskām atšķirībām izpratne par ES kodolu ir Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Lolitai Čigānei. «Ja stingri skatāmies, mēs faktiski jau esam ES kodolā, esam Šengenas zonā un pievienojušies eiro, gan pievienojušies visām politikām,» akcentējot, ka Eiropas Savienības kodols ir arī aktīva dalība tās politikā, saka deputāte. Piemēram, Dānija ne tikai nav pieņēmusi vienoto valūtu, bet, iestājoties ES, atrunājusi arī citas izņēmuma tiesības.
Savukārt bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks atzīst, ka definēt ES kodolu nav tik vienkārši.
A. Pabrika redzējumā par ES kodolu varētu dēvēt tās valstis, kas piedalās spēles noteikumu radīšanā, un Latvijai ir vitāli svarīgi piedalīties šajā procesā, lai tā spētu aizstāvēt savas intereses.
«Mums kā mazai valstij ir divas iespējas - būt pie kopgalda un ar savu balsi un sabiedrotajiem ietekmēt šos procesus vai būt ārpus lēmējinstitūcijām, kas nozīmē, ka bez liekām ierunām jāakceptē tas, ko izlems citi, sēžot pie galda,» saka politiķis, kas ārlietu ministra amatā stājās gadā, kad Latvija iestājās ES.
Savukārt Sandra Kalniete, kura, būdama ārlietu ministre, aktīvi piedalījās Latvijas iestāšanās ES sarunās, savienības kodolu pašlaik nesaskata. Politiķe uzskata, ka tāda nav, jo dažas dalībvalstis pievienošanās līgumos rezervējušas sev dažādus punktus, kuros tās nepiedalās tajā vai citā ES politikā.
Pēc Brexit balsojuma jautājums par ES nākotni kļuvis daudz aktuālāks un tiek radīti priekšlikumi ES dalībvalstu ciešākai integrācijai gan ekonomikas, gan drošības jautājumos, un šajā procesā S. Kalniete redz iespēju ES kodola radīšanai, kurā, aktīvi piedaloties ES nākotnes projektēšanā, vajadzētu iekļauties arī Latvijai.
Savukārt pats ārlietu ministrs E. Rinkēvičs Neatkarīgajai atzina, ka par Eiropas Savienības kodolu uzskatāmas valstis, kas ietilpst eirozonā un parakstījušas Šengenas līgumu. Pēdējā laikā aktualizējusies arī sadarbība drošības jautājumos, bet ne visos gadījumos par ES kodola valstīm uzskatāmās dalībvalstis atbilst šiem trim kritērijiem.
Arī ārlietu ministrs norādīja uz izaicinājumiem ES nākotnē, kur dalībvalstīm būs jāvienojas gan par izmaiņām kopīgajā tirgū, gan drošības jautājumiem, un Latvijas gadījumā būt ES kodolā, ne tās perifērijā, nozīmē piedalīties visos šajos procesos. Ministrs arī cer, ka, uzstājoties ar savu ziņojumu Saeimā, viņš radīs pamatu diskusijai, kurā varēs nojaust, cik lielā mērā partijas ir gatavas atbalstīt ES dziļāku integrāciju.