Tā dēvēto oligarhu lietu vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam atvēlētais laiks strauji tuvojas beigām, bet Ingunas Sudrabas vadītajā komisijā dzimusi ideja, ka tās mandātu vajadzētu pagarināt. Ne visi piekrīt šai iniciatīvai.
Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisiju 21. jūlijā izveidoja, reaģējot uz publiskajā telpā nonākušajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītajām Aināra Šlesera un citu savulaik ietekmīgu politiķu sarunām viesnīcā Rīdzene.
Toreiz komisijas iniciatori uzskatīja - lai izvērtētu KNAB veiktās izmeklēšanas kvalitāti, varētu pietikt ar četriem mēnešiem, taču drošības pēc lēma, ka tai tiek dots mandāts uz sešiem mēnešiem.
Četri komisijas darbības mēneši ir pagājuši, un dažiem deputātiem jau šķiet, ka būtu lietderīgi par dažiem mēnešiem pagarināt mandāta termiņu. Viens no iemesliem šādai vēlmei ir fakts, ka, par spīti plašajām parlamentārajām izmeklēšanas komisijām ar likumu dotajām pilnvarām, nav izveidots likumīgs mehānisms, kā atrast un sazināties ar personām, kuras komisija vēlas iztaujāt.
Likums gan nosaka, ka, saņemot komisijas uzaicinājumu, uzaicinātajai personai uz komisijas sēdi jāierodas obligāti. Pretējā gadījumā komisija ir tiesīgi lūgt policiju, lai tā attiecīgo personu uz komisijas sēdi nogādā piespiedu kārtā. Taču interesi radījušās personas sameklēšana ir atkarīga no komisijā strādājošo deputātu paziņu loka.
Ja ar to nepietiek, deputātiem nav instrumentu, kā sazināties ar cilvēku, jo, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, var iegūt tikai šīs personas deklarēto dzīvesvietu, kas ne vienmēr sakrīt ar reālo adresi. Uz šo problēmu norādīja komisijā strādājošais No sirds Latvijai pārstāvošais Mārtiņš Šics, kurš rosināja izveidot likumā nostiprinātu sistēmu, kas turpmākajām komisijām iztaujājamo personu meklēšanu padarītu vienkāršāku.
Komisijas galvenais dzinējspēks, Vienotības frakcijā strādājošais Andrejs Judins gan nepiekrīt, ka šī būtu problēma. Viņaprāt, ir pietiekami ar deklarētās dzīvesvietas adresi, lai nosūtītu uzaicinājumu ierasties komisijā. Ja persona uz to neatbild, tad bez liekām ceremonijām jālūdz policijas palīdzība. Vienlaikus viņš gan piekrita, ka Saeima ar laiku varētu šādu normatīvo bāzi izveidot.
A. Judins arī nepiekrīt ierosinājumam pagarināt komisijas mandāta termiņu. Kaut arī likums Saeimai dod šādas tiesības, politiķis ir pārliecināts, ka komisijai darbs jāpabeidz tai atvēlētajā laikā - līdz nākamā gada 21. janvārim.
Likumā neatrunātās personu meklēšanas kārtības dēļ komisijai, visticamāk, neizdosies izjautāt bijušo nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku, kurš šobrīd uzturoties kaut kur Vācijā, bet, mēģinot sazināties ar viņu, izmantojot komisijai pašlaik pieejamos instrumentus, paietu garāks laika periods, nekā tai atvēlēts darbam.
Komisija uzskatīja, ka B. Flika iztaujāšana varētu būt lietderīga, lai izprastu aviokompānijas resursu iespējamo izmantošanu mediju ietekmēšanai, kā arī par iespējamajiem plāniem par tās privatizēšanu. A. Judins gan uzskata, ka arī bez B. Flika iztaujāšanas komisijai pietiks materiāla, lai sagatavotu gala ziņojumu.
Jau vēstīts, ka tā dēvētās oligarhu lietas kontekstā minēti A. Šlesers, Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs un Andris Šķēle. A. Šleseru turēja aizdomās par tirgošanos ar ietekmi, lēmumu pieņemšanu sev slēpti piederošu uzņēmumu labā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, bet A. Lembergu - par tirgošanos ar ietekmi. Pret A. Šķēli kriminālprocess vispār netika vērsts. Taču pēc vairāku gadu izmeklēšanas šī krimināllieta tika izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.