Otro mēnesi pēc kārtas aug ZZS reitings

© Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Novembrī augusi pie varas esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partijas "Vienotība" popularitāte, bet reitinga kritumu piedzīvojusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) un ilgstoši līderos esošā partija "Saskaņa", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz SKDS veiktu iedzīvotāju aptauju par to, kā viņi balsotu Saeimas vēlēšanās.

"Saskaņas" reitings samazinājies 22,5% līdz 19,8%.

Jau trīs mēnešus pēc kārtas audzis ZZS reitings. Tā aizvien ieņem otro vietu populārāko politisko spēku sarakstā ar 15,3% atbalstu, kas ir palielinājums par 2,2 procentpunktiem.

Trešo vietu ar reitinga kritumu par 2,5 procentpunktiem ieņem VL-TB/LNNK - tās reitings novembrī bijis 7%.

"Vienotība" ar 0,3 procentpunktu kāpumu ierindojas piektajā vietā - tās reitings novembrī bijis 3,8%. Pirms tās ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) - par to novembrī nemainīgi balsotu 3,9% vēlētāju.

Par Latvijas Reģionu apvienību (LRA) novembrī balsotu 2,4%, kas ir kritums par vienu procentpunktu.

Par partiju "No sirds Latvijai" savu balsi atdotu 2,1% vēlētāju un tas ir samazinājums par 0,1 procentpunktiem.

Tikmēr partijas "KPV LV" reitings palielinājies no 1,2% uz 1,6%.

Novembra aptaujā trešo reizi tika piedāvāts izvēlēties arī kustību "Par!", par kuru tāpat kā oktobrī balsotu 1,2% vēlētāju.

Ja proporcionāli sadalītu neizlēmušo balsis katrai no partijām, parlamentā iekļūtu pieci politiskie spēki - oktobrī tādi bija seši, secināts aptaujā. 5% barjeru oktobrī pārvarētu "Saskaņa" - 35,2%, ZZS - 25,7%, VL-TB/LNNK - 11,8%, JKP - 6,5% un "Vienotība" - 6,4%. No šī uzskaitījuma novembrī izkritusi LRA.

Par savu balsojumu oktobrī nezināja aptuveni 26%, bet 14% respondentu vēlēšanās nepiedalītos.

Politika

Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.

Svarīgākais