NRA pēta, ko paredz 2018.gada valsts budžets

Trešdien, noslēdzot darba dienu īsi pirms pieciem pēcpusdienā, Saeima beidza pirmo cēlienu darbam pie nākamā gada budžeta un to pavadošo likumprojektu apstiprināšanas. Pie atlikušajiem astoņiem likumprojektiem darbu turpinās šodien, bet, līdz šim balsojot, deputāti cenšas pretoties kārdinājumam atturēties. Jautājums par to, ka Saeimas deputātam neklājas slēpt savu attieksmi pret apspriežamo likumprojektu, balsojumā atturoties, vairākkārt nonācis parlamenta dienaskārtībā. Pēc tam, kad ar šādu iniciatīvu Saeimā vērsās vairāk nekā 11 tūkstoši valsts pilsoņu, tā nodota izvērtēšanai Juridiskajā komisijā, bet vairākums deputātu uzskata, ka atturēšanās iespēja balsojumā jāsaglabā.

Neraugoties uz publiski pausto nostāju, apstiprinot 23 no 31 likumprojekta, neviens deputāts balsošanas aparātā pogu atturēties neizmantoja. Tiesa, šī iespēja daudzas reizes tika izmantota, balsojot par kādu konkrētu likumprojekta priekšlikumu, bet, ņemot vērā, ka vēl, apstiprinot šī gada budžetu, deputāti, balsojot par likumprojektiem, nevairījās atturēties, trešdienas sniegumu var uzskatīt par solīti pretim pilsoniski aktīvās sabiedrības vēlmēm. Gan jāpiebilst, ka atturēšanās balsojumā tika aizstāta ar nebalsošanu vispār.
Visasākās diskusijas parlamentāriešu vidū izvērsās, apspriežot grozījumus Izglītības likumā, kuros balstās izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iecerētā lielākas pedagogu algas un augstāku izglītības kvalitāti sološā izglītības sistēma.

Viens no priekšnoteikumiem, lai pedagogi varētu saņemt pašcieņu neaizskarošas algas, ir skolu tīkla revīzija, kuras ietvaros varētu tikt slēgtas skolas, kurās ir pārāk mazs skolojamo skaits. Tādēļ valdība piedāvāja un Saeimas vairākums apstiprināja jaunās likuma normas, kas valdībai ļaus noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Potenciāli jaunā kārtība var nozīmēt, ka reģionos daudzas vidusskolas būs jāslēdz, lai vairāk līdzekļu, kas garantētu augstāk kvalificētu pasniedzēju piesaisti, varētu novirzīt tām skolām ar lielāku vidusskolnieku skaitu.

Ja vidusskolas neizpildīs valdības izstrādātos kritērijus, tad tās no valsts budžeta finansējumu saņems tikai par esošajiem skolniekiem, bet pašvaldības savu iespēju robežās varēs piemaksāt pedagogiem no saviem līdzekļiem. Teorijā tas gan nozīmē, ka pašvaldības ar mazāku rocību tomēr būs spiestas slēgt vidusskolas, jo ar piedāvātajām algām nespēs ieinteresēt skolotājus.
«Ceru, ka pašvaldības kā gādīgi un atbildīgi saimnieki novērtēs to, ka izglītības iestādes mērķis ir tomēr sniegt izglītību izglītojamajiem, nevis aizpildīt telpas un nodrošināt darbu apkalpojošajam personālam un pedagogiem,» aicināja izglītības ministrs.

Ne mazāk asās debatēs iesaistījās pat Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kas pēdējā laikā izvairās no kāpšanas tribīnē. Taču ar koalīcijas garantēto pārsvaru, piepalīdzot dažiem opozīcijā strādājošajiem deputātiem, ar likumu nu noteikts, ka reizi mēnesī tiks publiskots valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojums ar vārdiem un uzvārdiem. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo ierosinājumu bija noraidījusi.

Par prieku vietējiem dārzeņu un augļu ražotājiem galīgajā lasījumā tika apstiprināti arī grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem un dārzeņiem piemērot samazināto PVN 5% likmi. Šis eksperiments gan ilgs tikai divus gadus - no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Skatot šo likumu, Saeima noraidīja deputātu ierosinājumus, kas piedāvāja paplašināt samazinātās PVN likmes piemērošanu. Piemēram, deputāti noraidīja priekšlikumu samazināto PVN likmi 12% apmērā piemērot maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam.