Ministru kabineta lietvedības sistēmā šomēnes ievietoti divi dokumenti, kas var atvērt Latviju straujākai imigrācijas plūsmai no tā dēvētajām trešajām valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas ekonomiskās zonas. Tomēr virzība ir nobremzēta.
Politiskās diskusijas turpināsies gan par kvalificētā darbaspēka, gan melnstrādnieku nepieciešamību, turklāt arī kontekstā ar viendzimuma partnerattiecību legalizāciju, kas būtu pretrunā Satversmei.
Vispirms Ekonomikas ministrija nāca klajā ar atjaunoto profesiju sarakstu speciālistu ieaicināšanai no trešajām valstīm «Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki». Tās ir 303 profesijas, kuru pārstāvjiem tiktu piemēroti atviegloti noteikumi un lielākas algas nekā caurmērā vietējiem iedzīvotājiem. Minimālais atalgojums nedrīkstētu būt zemāks par vidējo samaksu Latvijā reiz koeficients 1,2 (pašlaik ir 1,5). Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājumos vakancei pirms tās atdošanas ārzemniekam pašreizējā mēneša vietā būtu jāstāv tikai 10 dienas.
Aizliegums atgriezties
Plašām debatēm Ministru kabineta komitejā sekoja secinājums, ka profesiju saraksts tomēr sūtāms vēl vienā saskaņojuma aplī ar iesaistītajām institūcijām, jo iebilžu ir pārāk daudz. Ārstiem saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas priekšrakstiem tomēr vajadzētu nākt no vietējās kopienas. Satiksmes ministrija profesiju sarakstā vēlas iedabūt šoferus. Pārtikas rūpnieki ievestajam darbaspēkam vēlas maksāt mazākas algas par minimālo. Attiecībā uz IT nozares speciālistu ievešanu arodbiedrības norāda, ka ar visu koeficientu viņu minimālā alga būtu krietni zemāka par vidējo nozarē un pastāvot sociālā dempinga risks. Vēl tika cilāts jautājums par laukstrādnieku ievešanu, taču Ekonomikas ministrija uzstāja, ka šis ir tikai augsti kvalificēto profesiju saraksts un melnstrādnieku plūsma regulējama citos dokumentos. Te savukārt iebildumi bija tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Ja Latvijā tiks ievests lētais darbaspēks no trešajām valstīm, atalgojuma pieaugums šajās profesijās nav gaidāms:
«Īstermiņa ieguvums ir atvērt robežas mazkvalificētam darbaspēkam un priecāties par investīcijām. Bet ilgtermiņā tā ir aizlieguma zīme no Latvijas izbraukušajiem valstspiederīgajiem atgriezties Latvijā.» Un tas jau ir politiskas dabas jautājums.
Darbs vai partnerattiecības
Arī par otru valdības darba kārtībā nonākušo dokumentu Tieslietu ministrijai ir būtiskas iebildes. Pēc pusotru gadu ilgas sacerēšanas un saskaņošanas Iekšlietu ministrija valdībai piedāvā Konceptuālu ziņojumu par imigrācijas politiku, uz kā pamata nākamgad jātop jaunajam Imigrācijas likumam. Taču arī šajā melnrakstā līdztekus vairākiem tehniskiem rakstura imigrācijas kārtības uzlabojumiem iekļautas politiski jutīgas lietas, kas būtiski skar nacionālo interešu loku. Ziņojumā rosināts attiecināt ģimeņu apvienošanas principus arī uz gejiem un lesbietēm.
«Izstrādājot Imigrācijas likumu, būtu jāapsver iespēja paplašināt personu tiesības uz ģimenes apvienošanu, ģimenes apvienošanas tiesības piešķirot arī Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu reģistrētajiem partneriem.» Tātad runa nav tikai par ģimeņu apvienošanu Latvijas likumu izpratnē. Iekšlietu ministrija argumentē, ka jau šobrīd partneriem, citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, tiek piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijā, un būtu loģiski, ja tās saņemtu arī trešo valstu pilsoņi, kas stājies reģistrētās attiecībās ar Latvijas pilsoņiem. Taču Tieslietu ministrija debatēs atgādina, ka Latvijas likumdošana nepazīst tādu ģimenes institūtu kā «reģistrētie partneri». Ir laulība, un tā slēdzama starp vīrieti un sievieti.
Pret nekontrolētām plūsmām
Cits Iekšlietu ministrijas ierosinājums var atvest uz Latviju krietni lielāku skaitu migrantu par dažiem desmitiem vai simtiem vīru, sievu un partneru. Tas paredz piešķirt valdībai ekskluzīvas tiesības pēc saviem ieskatiem izvēlētās nozarēs atcelt prasību par atalgojuma piesaisti vidējai algai valstī. Ārzemniekiem tajās drīkstētu maksāt vidējo šajās nozarēs. Tas nozīmē, ka darba devēji mazkvalificētās profesijās, kurās pietrūkst darbaroku, arī turpmāk varētu saglabāt ļoti zemu atalgojuma līmeni. Tieslietu ministrija šajā apstāklī saskata būtisku risku. «Atkarībā no tās politiskās varas, kas ir valdībā, pietiks ar vienu lēmumu, lai šeit masveidā ieplūdinātu kaut kādas viesstrādnieku grupas. Riskantas normas iekļaut nevajadzētu,» spriež Dz. Rasnačs.
Imigrācijas politikas ziņojuma tālākā virzība tomēr netiks pārtraukta. Kā norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis, Latvijai nepieciešama kontrolēta imigrācijas politika. Ja tādas nebūs, nāksies saskarties ar nekontrolētām migrantu plūsmām. Jau šobrīd ārzemniekus pastiprināti piesaista celtniecība.
Turklāt ziņojums satur arī neapšaubāmi lietderīgus priekšlikumus. Piemēram, tajā rosināts atsijāt ārzemniekus, kuri iestājas Latvijas augstskolās tikai ES uzturēšanās atļauju iegūšanai, bet realitātē nemaz nemācās. Savukārt par politiski jutīgajiem jautājumiem vienošanās jārod koalīcijā. Kā rezumē premjers: «Šeit nav juridiski, bet gan politiski šķēršļi.» Tie koalīcijā vēl jāizrunā.