Ievērojami augusi Latvijas skolēnu uzticība valdībai
Kopš 2009.gada par 28% pieaugusi Latvijas skolēnu uzticēšanās valdībai un par 15% - politiskajām partijām, liecina šodien prezentētie pētījuma "Pilsoniskās izglītības problēmas un izaicinājumi" (ICCS 2016) rezultāti.
2009.gadā valdībai uzticējās 32% skolēnu, bet 2016.gadā jau 60%. Tomēr kopējie pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā aizvien saglabājas liels īpatsvars to skolēnu, kuriem ir zema vai ļoti zema pilsoniskā kompetence.
Latvijā pētījums pirmo reizi tika veikts 1999.gadā, otro - 2009.gadā, bet trešo - 2016.gadā, un trešajā posmā kopumā pētījumā piedalījās 23 valstis. Mērķauditorija pētījumam bija 14 līdz 15 gadus veci skolēni, viņu skolotāji un skolu direktori, un mērķis bija izpētīt, cik šie jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās atbildības lomas.
Pētījuma rezultāti par skolēnu attieksmi pret sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem liecina, ka starp visām dalībvalstīm Latvijas skolēnu sasniegumi ir vieni no zemākajiem, proti, pilsonisko kompetenču sadalījuma līmeņos, augstākajā līmenī ir vien 19% skolēnu. Salīdzinājumam - Dānijā augsta pilsoniskā kompetence ir 62% skolēnu, Somijā - 60%, Igaunijā - 43%, bet Lietuvā - 30%.
Tas nozīmē, ka nākotnē šie skolēni varētu būt drauds valsts drošībai, jo "viņiem nav izpratnes par valsts pārvaldes procesiem, viņiem ir vāja piederības apziņas izpratne un lokālā un globālā piederības apziņa. Šie skolēni nespēj loģiski spriest par pilsoniska rakstura un satura notikumiem, viņi ir viegli manipulējami un pakļaujami," teikts pētījumā.
Alise Šulca, F64 Photo Agency
Zemākie sasniegumi novērojami tiem skolēniem, kam mācību valoda ir krievu valoda un tiem, kas dzīvo valsts nomalēs.
Savukārt, lai kļūtu par labu pilsoni, Latvijas skolēni vidū vispopulārākie ir uzskati, ka iedzīvotājam jānodrošina savas ģimenes labklājība, jāciena cita tiesības uz savu viedokli un vienmēr jāievēro likumi.
Pētnieki skaidro, ka iemesls šādiem pētījuma rezultātiem varētu būt tas, ka skolās maz tiek runāts par reālajiem ekonomiskajiem procesiem valstī, tāpat par demokrātiskajiem procesiem un citiem pilsonisko atbildību veicinošiem tematiem. Kā vēl viens iemesls tika minēts tas, ka mājās ar skolēniem maz tiek apspriesti ārpolitikas jautājumi un skolēniem trūkst izpratnes par globālajiem notikumiem kopumā.
Salīdzinoši ar 2009.gadu kopējie pētījuma rezultāti gan esot uzlabojušies, taču šie uzlabojumi nav vērtējami kā būtiski.
Pētnieki skaidro, ka lielākie izaicinājumi šajā jomā ir palielināt to skolēnu skaitu, kam ir augsts vai ļoti augsts kompetences līmenis, skolotāju un sabiedrības vidū izveidot sapratni par to, ko tas nozīmē - augsts kompetences līmenis - un mērķtiecīgi turpināt palielināt kritisko domāšanu.
Nākamais pētījuma posms tiks sākts 2020.gadā un noslēgsies 2022.gadā.