Lūdzas naudu vēlēšanu organizēšanai

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns stingri norādījis, ka valdībā apstiprinātajā nākamā gada budžetā iespējamas tikai nelielas izmaiņas un komisija stingri turas pie šī solījuma. Taču tas var nozīmēt, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būs grūtības izveidot vēlēšanu iecirkņus, bet komerctelevīzijās nebūs vērojamas priekšvēlēšanu debates krievu valodā.

Otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzklausīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Arņa Cimdara priekšlikumu par 324 tūkstošiem eiro palielināt komisijas budžetu, lai varētu palielināt algas saviem darbiniekiem un personām, kas nākamā gada Saeimas vēlēšanās nodrošinās vēlēšanu iecirkņu darbu.

A. Cimdars skaidroja, ka komisijas darbinieku atalgojums nav mainījies kopš 2006. gada, kaut arī valstī vidējais atalgojums šajā laika periodā kļuvis lielāks par 50%. CVK vadītājs arī atgādināja, ka, sākot ar nākamo gadu, likumdevējs paredzējis lielāku minimālo algu, tāpēc gadījumā, ja CVK priekšlikums tiks noraidīts, komisijai nāksies pārkāpt likumu un vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem maksāt zemāku par likumā noteikto atalgojumu. Savukārt tas varētu radīt sarežģījumus vēlēšanu veiksmīgas noritēšanas nodrošināšanai nepieciešamo darbinieku piesaistē.

Sajūsmā par šādu vēlmi nebija Finanšu ministrija, kas atgādināja, ka budžeta pieaugums CVK jau ir paredzēts, bet A. Cimdars atgādināja, ka šis pieaugums segs tikai darba devējam maksājamās sociālās iemaksas, kuras kļuvušas lielākas, bet darbinieku atalgojums no tā nemainīsies.

Finanšu ministrijas pārstāvji arī atgādināja, ka papildu finansējums CVK varētu nebūt lietderīgs, jo iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bijusi līdzīga situācija, bet komisija visus tai piešķirtos līdzekļus nemaz nav iztērējusi. Šo situāciju A. Cimdars skaidroja ar to, ka, piemēram, ASV izveidoto vēlēšanu iecirkņu piesaistītie darbinieki bieži atsakās no atalgojuma, un to iepriekš nevarot paredzēt, taču šajās vēlēšanās situācija varētu būt atšķirīga, jo ekonomiskie emigranti Īrijā un Anglijā tā nedarīšot. Komisija, uzklausījusi CVK vēlmes, nolēma, ka galavārds šajā jautājumā jāsaka Budžeta komisijai, kurai, ja tā nolems finansējumu piešķirt, tas būs jāmeklē iekšējās rezervēs.

Savas ar 13. Saeimas vēlēšanām saistītas vajadzības bija arī Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tās locekle Gunta Līdaka komisijā strādājošos deputātus informēja, ka padomei nepieciešami vismaz 145 tūkstoši eiro, lai pirms 13. Saeimas vēlēšanām arī komerctelevīzijas varētu veidot priekšvēlēšanu debates.

Padomes pārstāve paskaidroja, ka komerctelevīziju iesaistīšana priekšvēlēšanu aktivitātēs nodrošinātu to, ka sabiedrībai ir pieejama plašāka un dažādāka informācija par vēlēšanās startējošajām partijām un to kandidātiem. Kopš likums aizliedz translēt politiskās reklāmas mēnesi pirms vēlēšanām, televīzijas esot zaudējušas finanšu avotu, tāpēc bez valsts piedalīšanās priekšvēlēšanu debašu raidījumu veidošana nav rentabla. Ja likumdevējs atradīs iespēju piešķirt nepieciešamos līdzekļus, NEPLP izsludinās konkursu, lai šī nauda nonāktu pie kvalitatīvākā produkta un plašākās auditorijas piedāvājošā komerckanāla. Arī šo priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja, taču galavārds būs jāsaka Budžeta komisijai.

Tiesa, padomes pieprasītajā summā nepietiks līdzekļu, lai līdzvērtīgu saturu varētu nodrošināt arī krievu valodā. Šim mērķim būtu nepieciešami vēl 70 tūkstoši eiro, bet Budžeta komisija esot jau laikus brīdinājusi, ka tik lielu summu NEPLP nepiešķirs, norādot, ka jauna raidījuma izveidošanai nepieciešamas investīcijas un tas krievvalodīgos medijus atturēs veidot priekšvēlēšanu diskusijas. «Viņiem vienkārši nebūs izdevīgi gatavot šādus raidījumus un turpinās raidīt saturu saskaņā ar savu redakcionālo politiku.».