2.lapa
Bijušais politiķis Ainārs Šlesers šodien parlamentārās izmeklēšanas sēdē tieši nekomentēja žurnālā "Ir" publicēto "oligarhu sarunas" vairākas epizodes.
Deputāts Andrejs Judins (Par!/V) Šleseram vaicāja par dažādām sarunās minētiem jautājumiem, tajā skaitā par "oligarhu sarunās" izskanējušajiem plāniem lidsabiedrībā "airBaltic" kopā iegūt 50% akcijas.
Šlesers skaidroja, ka piecu gadu laikā jau ir sniedzis plašus skaidrojumus un tagad dažos vārdos nevarēs sniegt savu pozīciju. Politiķis vēlreiz akcentēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Ilze Kivleniece kā "Jutas Strīķes labā roka" parakstīja KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret viņu.
Viņš aicināja veikt izmeklēšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka toreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks būtu ietekmējis Kivlenieces lēmumu.
Šlesers akcentēja, ka nevēlas ar savām atbildēm iesaistīties nākamo Saeimas vēlēšanu procesā un palīdzēt kādiem politiķiem virzībā uz parlamenta vēlēšanām. Viņš arī norādīja, ka nevēlas celt kāda konkrēta medija popularitāti, kurā publicēta attiecīgā informācija.
Judins šodien Šleseram arī vaicāja par bijušā politiķa lomu saistībā ar rīkojumiem par kādiem konkrētiem sarunās minētiem amatiem. Tāpat Šlesers tieši nekomentēja jautājumu par sarunās minētā reklāmas līguma slēgšanu.
Tā vietā Šlesers norādīja, ka esot gatavs ar deputātu "kādā viesnīcā" apspriesties par Judina pārstāvētas partijas "Vienotība" finansējuma skandāliem, kas presē apzīmēti kā "tumbočkas lieta" un "Rēzeknes burtnīciņas". Šlesers aicināja tiesībsargājošās iestādes vēlreiz pievērsties šī jautājuma pētīšanai.
Deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) interesējās par Šlesera iespējamo saistību ar uzņēmumu "Zaķusala Estates". Šlesers atbildēja, ka viņam nav nekāda juridiska sakara ar šo kompāniju un tā vietā sāka slavēt savu ieguldījumu, lai panāktu termiņuzturēšanās atļauju programmas ieviešanu. Savulaik miljardus valsts budžetā ienesusī programma gan "tagad ir mirusi", tāpēc viņš aicināja deputātus vēlreiz izanalizēt tās lietderīgumu.
Plašsaziņas līdzekļos iepriekš bija minēts, ka toreizējais uzņēmējs, pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps ieradies Rīgā, lai pētītu biznesa iespējas Zaķusalā.
Šlesers šodien minēja, ka esot sacelta nepamatota ažiotāža par viņa savulaik notikušo biznesa tikšanos ar Trampu. Šāda tikšanās nav notikusi atsevišķi un tajā piedalījušies vēl citi cilvēki, piemēram, vēstniecības pārstāvji. "Es nevēlos tagad komentēt attiecības ar Trampu. Es pazīstu viņa ģimenes locekļus, taču negribu, ka viņa vārds tiktu saistīts ar izmeklēšanas komisijas darbu," uzsvēra Šlesers. Laikraksts "Neatkarīgā" iepriekš vēstīja, ka oligarhu krimināllietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji bija plānojuši nopratināt Trampu.
Neskatoties uz to, ka Šlesers gandrīz visu komisijas sēdi sniedza savu vērtējumu par izbeigto lietu, sēdes noslēgumā komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) lūdza Šleseram vēlreiz sniegt rezumējumu par izbeigto kriminālprocesu un noklausītajām sarunām.
Šlesers viņai vēlreiz atkārtoja par bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes ciešajām saitēm ar "Vienotību", lai panāktu krimināllietas ierosināšanu. Bijušais politiķis nenoliedza, ka sarunājoties ar cilvēkiem notikusi "blefošana un joku dzīšana". Tāpat Šlesers zinājis, ka pret viņu vērsti milzīgi tiesībsargājošo iestāžu spēki, kuri norīkojuši ar operatīvajiem darbiniekiem pilnas automašīnas.
"Kāpēc lieta tika novilcināta KNAB piecus gadus, man nav skaidrs. Esmu gājis godprātīgi uz KNAB, taču sapratu, ka visa lieta balstīta uz pieņēmumiem. Šai lietai bija divi mērķi. Pirmkārt, notiesāt. Otrkārt, ja neizdodas savākt informāciju, tad vilkt šo lietu garumā. Tie, kas mēģināja novest šo lietu līdz galam, tagad grib iet politikā," uzsvēra Šlesers un aicināja komisijas deputātus skaidrot, kuras personas nopludināja klasificētu informāciju.
Šlesers šodien komisijā arī noraidīja, ka savulaik, ieņemot politiķa amatu, būtu bijis patiesā labuma guvējs "Rīgas Tirdzniecības ostā" (RTO). Arī KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā neguva pierādījumus tam, ka Šlesers ir slēptais jeb faktiskais īpašnieks vairākos uzņēmumos.
"Pārbaude apliecinājusi, ka manā deklarācijā nav bijušas kļūdas attiecībā uz uzņēmumiem. Neesmu bijis nekāds patiesā labuma guvējs," viņš piebilda.
Šlesers gan nenoliedza, ka savulaik vienu reizi vērsies pie toreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka ar iesniegumu par to, vai drīkst veikt investīcijas uzņēmumos, kas saistīti ar Rīgas brīvostu un vai tam ir ierobežojumi. "Es saņēmu atbildi, ka man tādu nav. KNAB un citām drošības struktūrām ir informācija par to, kādā veidā esmu kļuvis par uzņēmumu īpašnieku. Šī informācija ir publiski pieejama, cik daudz naudas esmu ieguldījis, cik daudz kredītus ņēmis. Runa ir par ļoti lielām naudām, kuras esam investējuši," piebilda Šlesers.
Kā ziņots, parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls "Ir" jūnijā publiskoja viesnīcā "Rīdzene" notikušās sarunas, kurās Šlesers, politiķis Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") un citas ietekmīgas amatpersonas kārtojušas biznesa un politikas lietas. Lembergs pats publiski paudis, ka neesot pierādījumu šo sarunu autentiskumam. Komisija plāno novembrī uz sēdi aicināt arī viņu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no 2009.gada līdz 2011.gadam veica šo sarunu noklausīšanos un tās kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.