Apvienošanās apoloģētu "Vienotībā" kļūst vairāk

© Gints Ivuškāns/ F64 Photo Agency

Eiropas Parlamenta deputātam Artim Pabrikam, kas mudinājis Vienotību pirms 13. Saeimas vēlēšanām apvienoties ar citiem centriskajiem politiskajiem spēkiem, pievienojusies arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Konkurenti un eksperti pašlaik neiesaka sekot šim aicinājumam, bet partijas vadība šajā jautājumā ietur pauzi.

Pirmais publiskajā telpā ar iniciatīvu Vienotībai apvienoties ar Jauno konservatīvo partiju un Latvijas Reģionālo apvienību nāca klajā partijas pārstāvis Eiropas Parlamentā A. Pabriks. Viņš uzskata, ka, rodoties aizvien jaunām centriskajām partijām, šā politiskā kursa elektorāts tiek aizvien vairāk sašķelts, kas izdevīgi ir Latvijai nedraudzīgiem spēkiem. Šis paziņojums partijas iekšienē izraisīja nelielu vētru, jo paziņojums izplatīts bez organizācijas vadības ziņas un šai iniciatīvai partijā nav pietiekama atbalsta. Tagad ar identisku iniciatīvu klajā nākusi vēl viena Vienotības pārstāve Eiroparlamentā - Sandra Kalniete. Viņa intervijā laikrakstam Latvijas Avīze pauž: «Personīgi domāju, ka Bordāna [Jānis, Jaunās konservatīvās partijas līderis], Pavļuta [Daniels, Kustības PAR vadītājs] un Ašeradena [Arvils, Vienotības priekšsēdētājs] kungiem jāsēžas pie sarunu galda. Fragmentācijā vienmēr zaudē visi. Ja izveidosim vēlēšanu apvienību, arī ieguvēji būs visi. Lai kur mēs politikā paskatītos, ik reizi, kad veidojas vēlēšanu apvienības, tās gūst lielāku atbalstu, nekā startējot individuāli.»

Interesanti, ka gan A. Pabriks, gan S. Kalniete ir bijušie Vienotības valdes locekļi. A. Pabriks šajā amatā līdz šā gada augustam atradās vien nedaudz ilgāk par gadu. Tiek pieļauts, ka dalību šajā partijas institūcijā viņš zaudēja, jo nespēja savienot darbu tajā ar pienākumiem Eiropas Parlamentā. Arī S. Kalniete partijas valdi ar līdzīgiem argumentiem pameta 2015. gadā, taču kuluāros tika apspriestas arī viņas ne pārāk gludās attiecības ar tā laika partijas vadību.

Vienotības priekšsēdētājs A. Ašeradens, kura loma partijas publiskajā komunikācijā kļūst aizvien lielāka, pašlaik atrodas komandējumā, tādēļ viņa viedokli uzzināt Neatkarīgā nevarēja, bet ir zināms, ka partija sarunām par iespējamajām savienībām uz 13. Saeimas vēlēšanām ir atklāta. Lēmumu par apvienošanos ar kādu politisko spēku Vienotība pieņems vēlāk.

Tādēļ A. Pabriks uzsver, ka vēršas pret vilcināšanos, jo uzskata, ka partijai jābūt izlēmīgākai. «Runājot par manu partiju, tas ir viens no manas kritikas virzieniem. Var pieņemt labus vai sliktus lēmumus un var nepieņemt lēmumus. Jebkurai partijas vadībai vajadzētu saprast, ka ir jāpieņem lēmumi un tad par tiem jāiestājas. Tādēļ esmu nedaudz kritisks pret mums pašiem, jo uzskatu, ka mēs bieži nedaudz vilcināmies,» saka politiķis.

Tikmēr politiskie konkurenti, kas pirms 2016. gada sākuma Vienotībai atņēma valdības vadītāja amatu, jau steidz dot koalīcijas partnerim padomus. «Dzīve pierādījusi, ka vesela virkne neloģisku apvienību laika gaitā ir izjukušas. Tas ir pierādījies. [..] Ceru tomēr, ka Vienotība spēs pārvarēt 5% barjeru, es tai silti iesaku startēt atsevišķi, nelīst iekšā šādos viltīgos veidojumos, kur faktiski viņi pazūd,» saka Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas veidotās Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kas cer, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām ZZS un Nacionālā apvienība veidos valdības kodolu.

«Domāju, ka Brigmanis vairāk domāja par ZZS interesēm, kad aicināja Vienotību nemesties kompānijā ne ar vienu, bet pašlaik es piekrītu viņam, ka šobrīd Vienotībai nav jāmeklē kompānija,» saka politisko norišu eksperts Ojārs Skudra.