Tiecoties pēc ātrākas datu apstrādes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gandrīz panāca, ka likumā tiek iekļauta norma, kas liedz ārvalstīs dzīvojošiem, bet Latvijas politikā ieinteresētiem pilsoņiem ziedot partijām.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien turpināja vētīt partiju finansēšanas likumu, kuru jau pavisam drīz galīgajā lasījumā skatīs parlaments, un tās uzmanību pievērsa jauns KNAB ierosinājums - noteikt, ka partijām drīkst ziedot 30% no iepriekšējā gadā Valsts ieņēmumu dienestā deklarētajiem ienākumiem.
KNAB pārstāvji skaidroja, ka šādā veidā birojs varēs daudz ātrāk noskaidrot, vai ziedotājam patiešām ir pietiekami daudz legāli iegūtu līdzekļu, lai viņš varētu tos atvēlēt arī partiju atbalstam. Arī pašlaik KNAB izmanto VID datu bāzēs reģistrēto informāciju, taču tas nenotiek tik raiti, kā tehnoloģiju gadsimtā varētu vēlēties, un nereti ziedotājs, uz kuru kritušas aizdomas par nelegālas izcelsmes naudas ziedošanu, paskaidrojumu sniegšanai jāizsauc uz biroju.
Šim ierosinājumam gan nekavējoties iebilda Saeimas Juridiskā dienesta pārstāvis Gatis Melnūdris, kurš atgādināja, ka līdz ar šādas normas iekļaušanu likumā, ziedošana Latvijas partijām kļūtu praktiski neiespējama, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošajiem trimdas latviešiem ar pilsoņa pasi. Līdzīgā situācijā nonāktu arī strādāt ārzemēs, piemēram, Īrijā, izbraukušie Latvijas pilsoņi, kas tur atrodas ilgstoši.
«Ir ASV latvieši, kuri grib ziedot, bet par tiem VID nebūs nekādas informācijas, vai Īrijā strādājošie. Vai mēs varam aizliegt viņiem politisko rīcību?» retoriski jautāja tiesību eksperts.
Līdzīgās domās bija arī komisijā strādājošie deputāti, kas norādīja, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neapšaubāmi ir godīgi, tāpēc tik drakonisku noteikumu ieviešanai nav pamata, jo darba ar negodīgiem ziedotājiem birojam tāpat nebūs daudz. Tiesa, komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs apsolīja KNAB pārstāvjiem, ka viņa vadītā komisija un Saeima ir atvērta biroja piedāvājumiem un nepieciešamības gadījumā ir gatava šo piedāvājumu atkal izskatīt.
Jau vēstīts, ka ar ierosinājumu ierobežot ziedojumus partijām līdz 30% no iepriekšējā taksācijas gada klajā nāca KNAB pēc tam, kad bija izanalizējis datus par partiju saņemtajiem ziedojumiem iepriekšējo Saeimas vēlēšanu gadā - 2014. Pārbaudē tika konstatēts, ka lielākās partijas, ieskaitot Vienotību, Nacionālo apvienību, Saskaņu, Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju, saņēmušas ziedojumus 4,55 miljonu eiro vērtībā.
Birojs, veicot šo ziedojumu atbilstības pārbaudi normatīvo aktu prasībām, secināja, ka no ziedojumu kopsummas 1,04 miljonus eiro saziedojušas tādas personas, kuru veiktais ziedojums pārsniedz pusi no deklarētajiem ienākumiem vai ziedoti pilnīgi visi iepriekšējos trīs gados gūtie ienākumi. Šādi ziedotāji taisnojušies, ka ikdienas tēriņus pēc vērienīgā ziedojuma tie varot nosegt ar ienākumiem, kas gūti pirms auditējamā perioda.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu fiziska persona gada laikā vienai partijai drīkst ziedot summu, kas nepārsniedz 50 minimālo mēnešalgu summu (šogad - 19 tūkstoši eiro).