Raidījums: Eksdiplomāts Brēmanis izmanto valsts vārdu un sola tirgot termiņuzturēšanās atļaujas
Kāds agrākais Ārlietu ministrijas darbinieks uzsācis plaša mēroga biznesu. Viņš sola atbalstu IT jautājumos, nodrošinot apsardzi, juridiskās konsultācijas, palīdzību tirgojot un pērkot īpašumus kā arī izkārtojot termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā.
Kā partnerus savam privātajam biznesam bijušais diplomāts norādījis Latvijas simtgades biroju un Ekonomikas ministriju. Kā noskaidrojām, tad šīs iestādes nav ļāvušas izmantot sevi, lai reklamētu šo biznesa projektu, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pavasarī vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos ieradās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, kur viņš bijis apņēmības pilns meklēt kontaktus un jaunus apvāršņus Latvijas biznesam.
Brauciens iegājis vēsturē ar cita veida kontaktiem, kuros iepinās arī pats prezidents. Vējonis it kā pēkšņi esot saņēmis aicinājumu no ietekmīga Sauda Arābijas uzņēmēja Halifa al Saifa ieturēt maltīti kādā no Dubajas debeskrāpjiem. Nolemts operatīvi rīkoties un vakariņas apmeklēt. Kad kopā ar kancelejas vadītāja vietnieci Egitu Kazeku un Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču prezidents ieradies, atklājies, ka vakariņās piedalīsies arī Ainars Šlesers un bijušais pagaidu pilnvarotais lietvedis no vietējās Latvijas vēstniecības Rūdolfs Brēmanis.
Tieši agrākais vēstniecības darbinieks Brēmanis vēlāk sociālajos tīklos ievietoja foto, kur naksnīgajā maltītē pie prezidenta labās rokas sēdēja oligarhu sarunu viens no galvenajiem dalībniekiem Ainārs Šlesers. Šlesers Dubajā bija ieradies kā viņa un ekspremjera Andra Šķēles uzņēmuma “Multi capital holdings” īpašnieks.
Neoficiāli avoti "Nekā personīga" apstiprina, ka Šlesers vietējos biznesmeņus iespējams mēģinājis pierunāt pirkt nekustamo īpašumu Rīgā Zaķusalā. Vakariņas ar Latvijas valsts prezidenta Vējoņa piedalīšanos bijis Šlesera žests vietējiem šeihiem, lai nodemonstrētu savus plašos sakarus un ietekmi.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāram agrākā Latvijas vēstniecības darbinieka Rūdolfa Brēmaņa ierašanās uz tikšanos kopā ar Šleseru esot bijis pamatīgs pārsteigums. Jo Brēmanim īsi pirms valsts prezidenta vizītes tika atņemta pielaide valsts noslēpumam. Kāpēc tas izdarīts, ministrija neatklāj.
Ties, šī gada janvāri pēc savstarpējās vienošanās R.Brēmanis atstājis darbu vēstniecībā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs norāda: "Ministrijā viņš nostrādāja pietiekami ilgu laiku. Ir bijis arī dažādos komandējumos vairāk kā 10 gadus. Bet pēc viņa iesnieguma mēs nolēmām pārtraukt sadarbību."
Brēmanis, vēl strādājot diplomātiskajā sektorā, soctīklos plaši atrādījis savus braucienus uz Afganistānu, Kuveitu, Irāku. Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdību laikā bieži ceļojis kopā jau ar valdības līmeņa delegācijām. Bijis arī Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas nodaļas vadītājs un kopā ar ministriem spriedis par sakariem ar ārvalstīm. Kas nozīmē - darbs ministrijā viņam pavēris plašas iespējas dibināt kontaktus un pazīšanos.
Šonedēļ "Nekā Personīga" pamanīja, ka šī gada februārī dibināta Rūdolfa Brēmaņa firma “Middle East Latvia Holding” izveidojusi mājas lapu internetā, kurā partneriem no ārvalstīm sola visplašākā spektra sadarbības iespējas - tirgojot nekustamos īpašumus, nodrošinot kiber un fizisko apsardzi, konsultējot finanšu jautājumos. Kā arī solot iespēju nokārtot uzturēšanās atļauju Latvijā. Firmas jurisdiskā adrese atrodas kādas daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Kā birojs uzrādīta adrese Ģertrūdes ielā. Mājas pārvaldniece gan apgalvo, ka šādas firmas te nav.
Lai arī "Middle East Latvia Holding" dibināta tikai februārī, tā internetā lepojas ar vairāk nekā 13 gadu ilgu pieredzi uzņēmējdarbībā un globāla mēroga valstu savstarpējo attiecību attīstīšanā. Kā partneri mājas lapā norādītas divas Latvijas valsts institūcijas - Latvijas 100 gades birojs un Ekonomikas ministrija. Mājaslapā bijusi redzama arī Latvijas simtgades zīme.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašerādens, uzzinot, ka Brēmanis, kā sadarbības partneri norādījis arī ministriju sarunā ar "Nekā personīga" norāda: "Es neteikšu, ka esmu šokā. Bet zinot Brēmaņa kungu, mani tas nepārsteidz. Mums nav nekādu ne vienošanos ne līgumu un jāsaka man jau pirmās vizītes laikā pārsteidza metodes ar kādām viņš rīkojās...Nu, tas drusciņ bija uz robežas ar profesionalitāti ārlietās."
Rūdolfs Brēmanis sarakstē ar Nekā Personīga apgalvoja, ka nolīgtie mājas lapas izstrādātāji to tikai testējuši. Tāpēc lapa nonākusi “online” režīmā. Savukārt valsts iestādes un institūcijas esot bijuši tikai kā papildus avoti, kur interesentiem meklēt ziņas par Latviju.