Līdz 13. Saeimas vēlēšanām jāgaida nedaudz vairāk par gadu, taču Saeimas deputāti, šķiet, jau tagad gatavojas priekšvēlēšanu maratonam un ar šķietami neviltotu izpratni izturas pret tautas iniciatīvām likumu jaunradē. Proti, parlamentārieši tālākai izpētei virza priekšlikumu, kas paredz jaunas un lielākas pievienotā vērtības nodokļa bāzes likmes ieviešanu, kas saskaņā ar koalīcijas vienošanos nav iespējama.
Trešdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja interneta vietnē manabalss.lv vismaz 10 tūkstošus parakstu savākušo iniciatīvu samazināt PVN likmi «ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem».
Saskaņā ar priekšlikuma autoru ieceri 5% PVN likmi vajadzētu piemērot Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem, svaigam pienam un tā izstrādājumiem, gaļai, zivīm, olām un pilngraudu produktiem.
Iniciatīvas autori uzskata, ka, šiem produktiem piemērojot samazināto likmi, tie kļūtu pieejamāki sabiedrībai un atbalstītu vietējos ražotājus, jo samazinātā likme būtu piemērojama tikai vietējas izcelsmes produktiem. Turklāt ilgtermiņā būtu vērojama pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību un līdz ar to arī uz nepieciešamajiem izdevumiem veselības aprūpes sistēmai, jo ne tikai samazinātos veselīgo produktu cenas, bet arī palielinātos neveselīgo produktu cenas. Iniciatīvas autori aicina piemērot 31% PVN saldinātajiem dzērieniem, saldinātajiem konditorejas izstrādājumiem, produktiem, kuriem pievienotā sāls daudzums pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem produkta, un produktiem, kuri satur mākslīgi iegūtās transtaukskābes.
Komisija, atbalsta paušanā īpaši izceļoties No sirds Latvijai un Latvijas reģionu apvienības (LRA) pārstāvjiem, šo priekšlikumu nolēma virzīt tālākai vērtēšanai un uz nākamo sēdi pieaicināt ekspertus no atbildīgajām ministrijām.
Piemēram, No sirds Latvijai pārstāvošais Gunārs Kūtris pauda prieku par šādas iniciatīvas tapšanu, jo arī NSL pirms 12. Saeimas vēlēšanām rosinājusi ko līdzīgu. Savukārt LRA pārstāvošais Ivars Brīvers pat piedāvāja savu palīdzību iniciatīvas tālākai izstrādāšanai.
Šajā komisijas sēdē iniciatīva gan tika vērtēta tikai konceptuāli, taču neviens no deputātiem nenorādīja, ka PVN likmes pacelšanu līdz 31% nozīmētu, ka tā saskaņā ar spēkā esošo normatīvo bāzi būtu jānosaka kā pamatlikme (līdzšinējā 21% vietā) un līdz ar to piemērojama arī pārējiem produktiem, kas nozīmētu cenu kāpšanu visos sektoros. Turklāt daļai tā dēvēto neveselīgo produktu jau tiek piemērots akcīzes nodoklis, kura likmes maiņas šo produktu pieejamību ietekmētu ne sliktāk.
Arī valdības nodokļu politikas pamatnostādnes neparedz nodokļu palielināšanu, un tas nozīmē, ka vismaz šī sasaukuma laikā iniciatīvas iedzīvināšana praktiski nav iespējama. Tiesa, Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Andris Siliņš gan atgādināja, ka Latvijā ir tirgus ekonomika un nav noteikts, ka PVN samazināšana samazinās kāda produkta cenu ilgtermiņā. Savukārt viņa kolēģis, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns norādīja, ka, realizējot šo ieceri, būtu nepieciešami papildu resursi, lai kontrolētu produktu grupu, kam piemērojamas nodokļu atlaides, izcelsmi. Samazinātas PVN likmes piemērošanu Latvijā audzētiem produktiem nepieļauj arī viens no Eiropas Savienības pamatpīlāriem - vienotais tirgus.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, var prognozēt, ka problēmas ar ārvalstīs audzētiem dārzeņiem un augļiem jau nākamgad radīs arī valdības akceptētā, sabiedrības viedokļa iniciētā samazinātās 5% PVN likmes piemērošana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, jo jau pie pašlaik spēkā esošās kārtības ārvalstīs, piemēram, Polijā, audzētie dārzeņi zemnieku tirdziņos, kas bauda atvieglotu nodokļu režīmu, tiek uzdoti par vietējo produkciju.